Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) izteicās, ka tas nebūs grants jeb dāvana. "Uzņēmumam nauda būs jāatmaksā valstij, kad tiks īstenota akciju publiskā pārdošana un tās tiks pārdotas starptautiskajos tirgos," stāstīja ministrs. Viņš skaidroja, ka lēmums paredz emitēt jaunas valstij piederošas akcijas, kuras tiks pārdotas starptautiskajos tirgos, un ieņēmumi no tā nonāks valsts maciņā.
Pēc ministra teiktā, "airBaltic" akciju kotēšana biržā paredzēta tuvāko divu, trīs gadu laikā.
Atbildot uz jautājumu par to, vai ņemti vērā Valsts kontroles ieteikumi saistībā ar naudas ieguldīšanu "airBaltic", Linkaits atbildēja apstiprinoši.
Viņš stāstīja, ka ministrija kontrolē savas kapitālsabiedrības un to, kā tiek izmantoti līdzekļi. Papildus ierastajām procedūrām sadarbībā ar aviokompānijas padomi piesaistīts uzņēmums "KPMG", kas veica auditu par to, kā iztērēta iepriekš piešķirtā nauda. Tika analizēta arī "airBaltic" biznesa plāna izpilde. Tāpat uz valdības sēdi aicināts arī Valsts kases pārstāvis un neatkarīgi konsultanti aviopārvadājumu jomā. Viņi sniedza viedokļus par to, vai izvēlētā valsts atbalsta pieeja ir visatbilstošākā, kā arī par to, vai biznesa plāns un aprēķini pamatoti. "Un tas guva pozitīvu atbalstu," norādīja ministrs.
""airBaltic" ir gatavs izaugsmei, uzņēmumam ir jaudīga konkurences priekšrocība – jauna un moderna flote. Latvijas valstij ir svarīgi veidot Rīgas lidostu kā Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, un mēs to nodrošinām, atbalstot arī nacionālo lidsabiedrību. Sākoties Covid-19 pandēmijai, mēs reaģējām ātri, un šo atbalstu aviācijas nozarei kā pareizu novērtēja arī EK. Pandēmijai ieilgstot, uzņēmumam ir jāpiemērojas un jāizstrādā biznesa scenārijs, kas ļaus jaunajos apstākļos saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību un pēc akciju kotācijas biržā valstij atdot šos pēc būtības aizdotos līdzekļus," komentēja Linkaits.
Satiksmes ministrijā uzsvēra, ka "airBaltic" ir stratēģisks Latvijas ekonomikas veicinātājs, kas nodrošina vairāk nekā 2,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Covid-19 pandēmijas dēļ "airBaltic" pārvadāto pasažieru skaits 2020. gadā samazinājās par 73 % un būtiski tika ietekmēta lidsabiedrības darbība. Lai atbalstītu vietējo ekonomiku, valdība sniedza un turpina sniegt palīdzību visām krīzes smagi skartajām nozarēm.
Sākoties pandēmijai 2020. gadā, lidsabiedrība īstenoja vērienīgu izmaksu samazināšanas programmu un saglabāja vairāk nekā 1000 darbinieku, kuru pienākums bija uzturēt uzņēmuma darbību. Kad lidojumu intensitāte palielinājās, kompānija spēja nodrošināt darbu.
Ministrijā norādīja, ka 2020. un 2021. gadā Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai, seku mazināšanai un novēršanai valdība ir atbalstījusi aviācijas nozares kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanu, kopumā nozares uzņēmumiem piešķirot 291,23 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 2020. gada maijā nolēma atbalstīt nacionālo aviokompāniju "airBaltic", ieguldot tās pamatkapitālā līdz 250 miljoniem eiro. Tādējādi Latvijas valstij piederošā akciju daļa no 80,05% pieauga līdz 96,14%, otram akcionāram – Larsam Tūsenam – ar viņam pilnībā piederošo SIA "Aircraft Leasing1" pieder 3,86%.
Valsts kontrole iepriekš secināja: arī pirms Covid-19 pandēmijas "airBaltic" finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdza iespēju, ka ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju.
Piecu līdz septiņu gadu laikā plānots atgūt valsts ieguldīto aviokompānijā.
"airBaltic" koncerns 2020. gadā strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro, vēsta LETA.
