Absolūtais rekordists ir “airBaltic” vadītājs Martins Gauss ar vairāk nekā 800 000 eiro gada atalgojumu.
Otrs vislabāk apmaksātais ir “Lattelecom” šefs Juris Gulbis, kura atalgojums pērn pārsniedzis pusmiljonu eiro.
Bet citu, mērogos ne mazāku uzņēmumu vadītāju algu līmenis ne tuvu nav līdzīgs šiem diviem.
Piemēram, energokompānijas “Latvenergo” vadītāja Āra Žīgura alga ir salīdzinoši tikai 121 000 eiro gadā, bet “Latvijas valsts mežu” šefam Robertam Strīpniekam - 102 000 eiro gadā.
Visspilgtāk algu atšķirības iezīmējas, ielūkojoties kompāniju darbību raksturojošajos skaitļos. Piemēram, “airBaltic” un “Latvijas dzelzceļa” apgrozījuma un peļņas līmenis ir līdzīgs, bet vadītāju algas atšķiras teju astoņas reizes.
Iemesls - “airBaltic” ir uzskatāma par privātu kompāniju ar valsts līdzdalību, kamēr “Latvijas dzelzceļš” par simtprocentīgi valstij piederošs uzņēmums.
Tomēr atšķirības ir arī privātos uzņēmumos ar valsts dalību. Kaut “Latvijas mobilā telefona” vadītāja Jura Bindes alga nav publiski zināma, pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, tā varētu svārstīties no 162 līdz 320 tūkstošiem eiro gadā. Tai pat laikā, salīdzinot LMT un “Lattelecom” peļņas un apgrozījuma līmeņus redzams, ka tie būtiski neatšķiras.
Tā tas notiek, jo valstij pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju algu līmeni jau ilgāku laiku nosaka valdības noteikumi, kas paredz gan īpašu formulu algu aprēķināšanai, par pamatu ņemot vidējo algu valstī, gan maksimālos griestus – alga nedrīkst būt lielāka par 10 vidējām mēnešalgām. Uz privātuzņēmumiem ar valsts dalību šie ierobežojumi neattiecas.
Kāpēc tādas atšķirības jau uzdevis skaidrot ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
“Katrā ziņā man jāpiekrīt, ka tā atšķirība ir būtiska un es domāju, ka kopumā tas radīs jautājumus tiem cilvēkiem, ko mēs aicinām uz 100% valsts kapitālsabiedrībām - kādēļ vienā gadījumā tā ir šāda un otrā tāda? Mums kaut kāda atbilde būs jāsniedz,” atzina ministrs.
Atšķirībā no simtprocentīgi valstij piederošiem uzņēmumiem, privātuzņēmumos ar valsts dalību, par kādiem var uzskatīt “airBaltic”, “Lattelecom” un LMT, vadītāju algas nosaka uzņēmuma padome. Te griestu nav. Arī vadītāju darba samaksa parasti sastāv no pamatalgas un prēmijas, kas var sasniegt gada algas apmēru.
“Lattelecom” un “LMT” valstij piederošo daļu turētājs - Privatizācijas aģentūra norāda , ka uzņēmumu vadītāju algu līmeņa atšķirībās problēmu neesot.
“Es neredzu problēmu ka tie atšķiras. Tām nevajag atšķirties reizēs,” pauda Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.
“Es skatos, kādi ir mērķi un kā padomes tos nosaka un vai valdes tos var sasniegt. Ja mērķi nav sasniegti, tad mainīgajai daļai nevajadzētu būt. Ja mērķi ir sasniegti, tad amatpersonai par to ir jāmaksā,” skaidroja Loginovs.
Vienlaikus eksperti tomēr norāda, ka valsts un privāto kompāniju algas ir jāizlīdzina, lai valsts nezaudētu pieredzējušākos uzņēmumu vadītājus.
“Šobrīd mēs esam uzsākuši pētījumu par valdes locekļu atbildību Baltijas valstīs, kur ceram saņemt rezultātu līdz šā gada vidum un tad tos mēs izmantosim vadlīnijās par valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrībās. Tad mēs nonāksim pie salīdzināma atalgojuma privātā sektorā,” norādīja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.
“Jāsaprot, ka konkurence vienmēr pastāvēs par valdes locekļiem no privātā biznesa puses, kuri ir pierādījuši, ka spēj vadīt biznesu, ka spēj sekmīgi vadīt biznesu un pelnīt īpašniekiem,” sacīja Vesperis.
Gaidāms, ka tālāko algu reformu rezultātā uz pieaugumu var cerēt tikai lielo valsts kompāniju vadītāji, kuru uzņēmumi strādā brīvajā tirgū, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži” vai “Latvijas dzelzceļa” vadība. Mazāko, piemēram, slimnīcu vadītājiem algas diez vai tiks celtas vēl vairāk.
