Jaunuzņēmumu jeb „start-up” veidotāji uzskata – par tulkojumu bija jādomā daudz savlaicīgāk un ar tā trūkumu valsts pērn palaidusi garām lielu iespēju sevi reklamēt.
Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu Saeima pieņēma pērnā gada novembrī. Valsts prezidents to izsludināja 10.decembrī, un jaunajā gadā likums stājās spēkā. Vairāki jaunuzņēmumu nozares pārstāvji jau uzreiz pēc likuma pieņemšanas sāka taujāt pēc likuma angliskās versijas, taču līdz jaunajam gadam tā arī nesagaidīja.
Viens no viņiem, “start-up” uzņēmuma „Tactile Eyesight” līdzdibinātājs Mareks Matisons, kurš arī pētījis jaunuzņēmumu juridisko regulējumu Baltijas valstīs, uzskata – nenodrošinot jaunā un visnotaļ inovatīvā likuma tūlītēju tulkojumu angliski, Latvija palaidusi garām iespēju savlaicīgi veidot savu tēlu Ziemeļeiropā lielākajā jaunuzņēmumu forumā „Slush” ar 17 000 dalībnieku, kas decembra sākumā notika Helsinkos.
„Visiem šiem cilvēkiem, kas ir tieši saistīti ar “start-up” vai tur strādā, vai tos veido, vai vēlas uzsākt jauno biznesu, manuprāt, būtu bijis vitāli svarīgi pastāstīt par Latvijas priekšrocībām. Bet diemžēl tas nenotika. Šī iespēja tika palaista garām,” saka Matisons.
“Principā tas, ko mēs darījām – mēs stāstījām brīvā tekstā. Bet, protams, ir nenopietni man ieteikt, piemēram, Amerikas „Forbes” redaktoram izmantot „Google” tulkotāju,” viņš piebilst.
Matisons uzskata, ka ierēdņi šai gadījumā nav rīkojušies gana operatīvi un būtu vērts pārskatīt kārtību, kādā tulko tiesību aktus.
„Ja mūsu mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību un arī uzņēmējdarbību, kas nāk ne tikai no Latvijas, jo šis “start-up” likums pēc būtības ir globāli domājošiem cilvēkiem, tad varbūt šī bija tā reize, kad varēja kaut ko izdarīt jau apsteidzoši. Teiksim, pagājušā gada septembrī, zinot, ka tāds likums taps, ieplānot [tulkojumu] savlaicīgi,” norāda Matisons.
Ekonomikas ministrijā gan šādu iespēju noraida – pasūtot likuma tulkojumu vēl pirms tā izsludināšanas, varētu pārmest naudas izšķērdēšanu, jo var gadīties, ka prezidents to nemaz neizsludina. Pārmaksāt gan sanācis tāpat – reaģējot uz nozares pieprasījumu, ministrija ārpakalpojumā pasūtījusi neoficiālu jaunā likuma tulkojumu, kas janvāra sākumā arī publiskots ministrijas mājaslapā.
Paralēli pie oficiālā tulkojuma strādā Valsts valodas centrs.
„Lai tas būtu oficiāls, juridiski saistošs tulkojums, kas tiktu publicēts arī likumi.lv mājaslapā, protams, mēs esam pieprasījuši arī oficiālu tulkojumu,” paskaidro ministrijas preses pārstāve Evita Urpena.
Uz jautājumu, vai tādējādi valsts nauda nav izdota divreiz, viņa atbild: „Šis likums nebija apjomīgs, un samaksātā summa ir diezgan minimāla. Ņemot vērā nozares interesi un specifiku, un to, ka šī ir starptautiska nozare un bija ļoti svarīgi šo likumu iztulkot, mēs pieņēmām lēmumu to izdarīt ļoti operatīvi.”
Privātais tulkojums saņemts pēc deviņām darba dienām, tāpēc Ekonomikas ministrija pārmetumus par kavēšanos vērtē kā nepamatotus.
Tikmēr Valsts valodas centra (VVC) Tiesību aktu tulkošanas nodaļas vadītājai Dignai Lapiņai šāda paralēla tulkojuma tapšana ir pārsteigums.
„Man nebija šādas informācijas, to es uzzinu no jums. Būs jāskaidro, kas un kā, jo pašlaik mēs arī šo likumu tulkojam. (..) Es domāju, ka tas varētu būt gatavs šī mēneša beigās, februāra sākumā,” saka Lapiņa.
Viņa skaidro, ka institūcijām noteiktas kvotas, cik lappušu ceturksnī drīkst prasīt tulkot, jo pieprasījums krietni pārsniedz VVC kapacitāti. Ceturksnī uz angļu valodu varot iztulkot apmēram 600 - 700 lapu. Iestāžu vēlmes apkopo reizi ceturksnī, un trīs mēneši parasti arī ir tulkojuma gala termiņš.
“Tā procedūra ir nedaudz sarežģītāka, jo mums ir tikai daži štata darbinieki [tulkotāji],” saka Lapiņa, skaidrojot, kādēļ salīdzinājumā ar privātiem tulkojumiem tas iet tik ilgi.
“Visi pārējie ir līgumdarbinieki, un dokumenti tiek izdoti uz āru tulkošanai. Pēc tam tie nonāk atpakaļ, mums ir vērtēšanas sistēma, ir metodes, ar kurām šie dokumenti tiek izvērtēti, lai būtu vienota terminoloģija, un, kad tie tiek izrediģēti, tie vēlreiz nonāk ministrijās, kur tie tiek izskatīti. Un, kad ministrijas mums pasaka, ka šis dokuments tiek saskaņots, tad tas tiek publiskots,” skaidro Lapiņa.
Lai atsevišķiem starptautiski vērstiem likumiem nodrošinātu tūlītēju tulkojumu, tam būtu jārada sistēmisks risinājums. Taču Lapiņa atzīst – pašlaik Valsts valodas centrā kapacitātes tam nebūtu.
