Kamēr 28 ES valstu premjeri un prezidenti tikās Briselē, Kanādas tirdzniecības ministre Kristija Frīlanda devās uz Valonijas reģiona galvaspilsētu Namūru, lai mēģinātu klātienē rast kompromisu ar šī Beļģijas reģiona valdības vadītāju Polu Maņjetu un Valonijas likumdevējiem.
Šī franciski runājošā Beļģijas daļa vēlas papildu garantijas Eiropas lauksaimniecības produkcijas aizsardzības, kā arī vides un darba tiesību jomā.
Beļģijas federālā valdība atbalsta vienošanos ar Kanādu. Tādēļ premjers Šarls Mišels kopā ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku skaidroja pārējo 27 valstu politiskajiem līderiem esošo situāciju.
“Mūsu iedzīvotāji arvien vairāk ir satraukti par to, vai tirdzniecības sarunas, ko mēs risinām viņu vārdā, ir viņu patiesajās interesēs,” norāda Tusks. „Mani māc bažas, ka mēs nespēsim turpināt slēgt brīvās tirdzniecības līgumus, ja mēs nevarēsim praksē pierādīt, ka nopietni izturamies pret Eiropas patērētāju, strādnieku un uzņēmēju interešu aizsardzību.
Otrkārt, runājot par līgumu ar Kanādu, es gribētu pateikt, ka es joprojām esmu satraukts gan par šīs labas vienošanās nākotni, gan par Eiropas reputāciju,” pauž Eiropas Padomes vadītājs.
Vairums Eiropas valstu līderu uzskata, ka Valonijas sociālistu izteiktās bažas ir pārspīlētas. Arī Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis ir pārliecināts, ka vienošanās ar Kanādu ir labs un mūsdienīgs līgums.
“Ārkārtīgi svarīgs līgums visai Eiropai. Ne tik daudz kā ar Kanādu, kas īpaši, man šķiet, ir arī mums vajadzīgs saistībā ar to, ka mums šobrīd pastāvīgais kontingents mainās un kanādiešu karavīri brauc, bet tas arī šobrīd būtu kalpojis par paraugu tam, kā ES risina līgumu attiecības ar trešajām valstīm,” stāsta Kučinskis. „Protams, Beļģijā ir ļoti sarežģīta lēmumu pieņemšanas sistēma. Ja Latvijā ir viens parlaments, ar kuru var runāt, tad Beļģijā tāds ir katrā reģionā. Katram [no tiem] ir sava taisnība, katram ir savas domas,” saka Latvijas premjers.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kura vadītā iestāde septiņus gadus risināja sarunas ar Kanādu, sacīja, ka Valonijas parlamentam un premjeram tika sniegti papildu skaidrojumi par problemātiskiem līguma punktiem, kā arī par to, kura skaidrojošās deklarācijas daļa attiecas uz kuru līguma punktu.
“Man jāatzīst, ka esmu dziļi pārsteigts par to, ka mēs esam spējīgi parakstīt brīvās tirdzniecības vienošanos ar vjetnamiešiem, lai gan mēs skaidri zinām kāda ir viņu attieksme pret demokrātiskām vērtībām un visu pārējo,” dusmojās Junkers. „Bet, kad runa nonāk līdz Kanādai, kurā, acīmredzot, valda ''pilnīga diktatūra'', tad pēkšņi visi ir satraukti par cilvēktiesību ievērošanu. Tas ir vienkārši prātam neaptverami.”
Nākamajā ceturtdienā paredzētais samits starp ES un Kanādas vadību, kura laikā bija plānots šo vienošanos oficiāli parakstīt, līdz šim vēl nav atcelts. Tomēr to, visticamāk, nāksies darīt, ja kompromisu ar Valoniju neizdosies panākt līdz pirmdienai.
Valonija ir nabadzīgākā Beļģijas daļa, un reģiona politiķi apgalvo, ka līgums apdraud vietējos zemniekus un labklājības standartus. Tāpēc valonieši to bloķē Beļģijas parlamentā, lai gan Beļģijas valdība ir par līguma apstiprināšanu.
Iepriekš bija plānots, ka ES un Kanāda nolīgumu parakstīs ES un Kanādas samitā, kas 27.oktobrī notiks Briselē.
