Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Prokuratūra vērtēs LTV valdes konkursa likumību

«Valmieras stikla šķiedra» emitēs akcijas

Valmieras stikla šķiedra emitēs līdz 7,17 miljoniem jaunu akciju

Pēdējos gados ieguldot vairākus simtus miljonus eiro uzņēma attīstībā, “Valmieras stikla šķiedra” šogad publiski piedāvās papildu brīvi pieejamās akcijas privātiem investoriem. Finanšu speciālisti šo iespēju vērtē kā unikālu, jo pat Baltijas mērogā nav daudz tādu uzņēmumu, kas spēj kvalificēties šādam attīstības solim.

Uzņēmums ''Valmieras stikla šķiedra'' nozarē darbojas vairāk nekā 55 gadus, un tā eksporta apjoms sasniedz 97% no Latvijā saražotās produkcijas. Kausējot kvarca smiltis, tiek radīti produkti ar augstu temperatūras izturību, ko tālākā apstrādē izmanto būvniecībā, siltumizolācijā, ugunsdrošībā, aviācijā un pat kosmosa tehnoloģijās. Šobrīd "Valmieras stikla šķiedras" ražotnes atrodas trīs kontinentos, un pēdējo 22 gadu laikā visā uzņēmuma grupā veiktas vairāk nekā 245 miljonu eiro investīcijas. Turklāt, lai dažādotu uzņēmuma finansēšanas avotus, pērn tika nolemts papildus laist apgrozībā 7,17 miljonus jaunu akciju.

“Mēs gribam jaunus investorus. Gribam laist apgrozībā brīvi pieejamās akcijas, lai tās būtu interesantākas investoriem un lai mums būtu lielāks finansējums nākotnes mērķiem. Mums tas nozīmē, ka kļūstam caurskatāmāki, atvērtāki, nodrošinot vairāk informācijas mūsu investoriem un vietējai sabiedrībai," teica "Valmieras stikla šķiedras" valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels.

Papildu brīvi pieejamo akciju laišana apgrozījumā nozīmē, ka tās varēs iegādāties jebkurš privātais investors. Pagaidām vēl gan nav zināms, cik varētu izmaksāt viena akcija, jo tas atkarīgs no situācijas finanšu tirgū. Vienlaikus kapitāltirgus speciālisti norāda, ka šāds lēmums ir unikāls, jo valstī nav daudz uzņēmumu, kas spētu izpildīt nepieciešamās prasības, lai pārceltos uz biržas oficiālo sarakstu.

“Biržā kotēts uzņēmums ir uzņēmums, kurš ļoti, ļoti detaļās stāsta par to, kā viņam ikdienā klājas. Šis aspekts dažkārt uzņēmumiem šķiet biedējošs, jo ne visi ir gatavi būt atklāti, caurspīdīgi. Es teiktu, ka tie ir tie galvenie apsvērumi, kāpēc biržā nav pārāk daudz šo uzņēmumu, bet, ja mēs skatamies dažus gadus atpakaļ, tad mēs tomēr redzam pēdējo gadu laikā tādu rosību," pauda biržas “Nasdaq Riga” valdes locekle Liene Dubava.

Uzņēmumu papildu akciju publiskā piedāvāšana citviet pasaulē notiek nepārtraukti, skaidro “LHV Bank” Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis. Savukārt Latvijā šī investīciju kultūra, viņaprāt, ir zemā līmenī. Tas skaidrojams ar nepietiekamām zināšanām sabiedrībā kopumā, turklāt Baltijā ir maz šādu uzņēmumu, kas piedāvā publiski pieejamas uzņēmumu akcijas.

“Daudz vieglāk ir varbūt nopirkt vēl vienu zemes gabalu vai dzīvokli kaut kur. Es teiktu, ka Latvijas līmenī investīciju kultūra nav daudz tālāk tikusi par nekustamiem īpašumiem. Ja mēs salīdzinām ar Igauniju vai Lietuvu, tur tās lietas ir tālāk gājušas uz priekšu. Protams, nevajag uzskatīt, ka vienīgā vieta, kur likt naudu, ir akcijās, tas arī ir bezatbildīgi. Galvenais ir tas, ka investīcijas sadala dažādos instrumentos, lai būtu arī diversifikācija," teica Bergmanis.

Uzņēmumā norāda, ka papildu akciju publiskais piedāvājums parādīsies vien šī gada vidū, bet no 2021. gada tiek plānots izmaksāt arī dividendes.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti