VSŠ ir energoietilpīgs un energointensīvs uzņēmums, kam ražošana strādā ar jaudīgu pieslēgumu 365 dienas gadā bez brīvdienām un svētku dienām.
Energoresursu cenām ir kritiska nozīme Latvijas rūpniecības uzņēmumu, tostarp VSŠ konkurētspējas nodrošināšanai ārvalstu tirgos, norāda VSŠ padomes loceklis Andris Oskars Brutāns.
“Valmieras stikla šķiedra”
AS „Valmieras stikla šķiedra” (VSŠ) un tās meitas uzņēmumu konsolidētais neto apgrozījums 2017.gada deviņos mēnešos ir sasniedzis 97,59 miljonus eiro, bet grupas konsolidētā tīrā peļņa bija 6,65 miljoni eiro – par 48% lielāka nekā analogā periodā pērn.
VSŠ un tās meitas uzņēmumi ir viens no vadošajiem stikla šķiedras ražotājiem Eiropā. Grupā ietilpst četri uzņēmumi: mātes sabiedrība VSŠ un trīs tās meitas sabiedrības – “Valmiera Glass UK Ltd.” Lielbritānijā, “P-D Valmiera Glass USA Corp.” un “Valmiera Glass USA Trading Corp.” Amerikas Savienotajās Valstīs.
VSŠ ražotnēm ir vairāk nekā astoņdesmit gadu pieredze tekstilapstrādē, un to produkcija ir vērsta uz dažādiem rūpniecības tirgiem. VSŠ akcijas kotē biržas "OMX Riga" Otrajā sarakstā.
Avots: VSŠ sniegtā informācija biržai "OMX Riga"
Neveicot ražošanas iekārtu pārbūvi, uzņēmumam nāktos domāt par darba vietu samazināšanu, norāda VSŠ padomes loceklis.
"Neveicot stikla kausēšanas krāsns pārbūvi, mums būtu jāzaudē vismaz 200 darba vietas, un attiecīgi proporcionāli samazinātos arī mūsu pasūtījumi preču un pakalpojumu piegādātājiem Latvijā, ietekmējot viņu biznesu.
Tāds liktenis jau piemeklējis mūsu lielākā akcionāra rūpnīcu Vācijā, kur divu stikla kausēšanas krāšņu vietā pašreiz darbojas vairs tikai viena krāsns, jo daudzi resursi tur ir kļuvuši par dārgiem.
Taču, pateicoties līdzšinējās valdības un Ekonomikas ministrijas politikai, varam domāt par uzņēmuma izaugsmi," klāstīja VSŠ pārstāvis.
Viņš uzsvēra: iesaistoties diskusijā par OIK maksājuma diferenciāciju, VSŠ pauž nedalītu atbalstu valdības īstenotajai reformai un uzskata to par priekšnoteikumu uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānošanai.
"Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiska ir sakārtota biznesa vide, konkurētspējīgu apstākļu radīšana. Apstrādes rūpniecība kā liela nozare dažādu nodokļu veidā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, veido eksportu un pievienoto vērtību, garantē cilvēkiem darba vietas, sekmējot Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmi," teica Brutāns. "Ir zināms, ka investori savu kapitālu iegulda tur, kur ir biznesam labvēlīga vide un resursi.
Un ar šo valdības lēmumu vismaz viens būtisks solis ir sperts pareizā virzienā valsts tālākai attīstībai."
KONTEKSTS:
Obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmu, kas ir visu elektrības patērētāju rēķinos iekļautais atbalsta maksājums tostarp “zaļās enerģijas” ražotājiem, no šī gada mainīja. Iepriekš atbalsts bija piesaistīts patērētajai enerģijai – kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu – un šis maksājums samazinājies –, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu.
Izmaiņas OIK aprēķinos pozitīvi ietekmēja rūpniecību, tā aug straujāk nekā pārējā tautsaimniecība, būtiskākie ietaupījumi ir kokapstrādes jomā - 5 miljoni eiro gadā, pārtikas ražošanas nozarē - 1,5 miljoni eiro gadā, nemetāla izstrādājumu ražošanā – teju miljons eiro gadā, stāstīja ministrs. Lielākie uzņēmumi pēc reformas ir ieguvēji, pozitīvi piemēri esot “Cemex”, “Valmieras stikla šķiedra”, “Olainfarm”, “Latvijas finieris”, “Dobeles dzirnavnieks”.
Taču OIK reformas dēļ problēmas radās uzņēmumiem, kam lielas elektroenerģijas pieslēguma jaudas nepieciešamas vien dažus mēnešus gadā, lielākoties lauksaimniekiem. Tāpēc "Zemnieku saeima" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka elektrības cenu dēļ martā gaidāmajā kongresā varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. Vēlāk Ekonomikas ministrija un lauksaimnieki vienojās sēsties pie sarunu galda.
