Latvijas Radio kopā ar Valmieras novada galveno arhitekti Zandu Lapsu devās uz vietu, kas izraudzīta jaunās katlumājas būvniecībai. Tā atradīsies starp televīzijas retranslācijas torni un Vidzemes Olimpisko centru.
"Šī teritorija arī ir pēc funkcionālā zonējuma paredzēta tieši tehniskajai apbūvei, arī platības ziņā pilnīgi pietiekoša, lai te novietotu paredzēto katlumāju. Skatot no tādas plašākas visas šīs Valmieras daļas attīstības, arī būs liels ieguvums, ka varēs pieslēgties," pastāstīja Lapsa.
Šobrīd šajā rajonā siltumenerģijas ražošanu nodrošina akciju sabiedrības "Valmieras piens" katlumāja, izmantojot dabasgāzes iekārtas.
Jaunās šķeldas katlumājas būvniecības izmaksas būs 3,9 miljoni eiro.
Kā pastāstīja enerģētikas uzņēmuma "Adven Latvia" projektu vadītājs Mārcis Smalkais, katlumājai ir gūts arī Eiropas Savienības finansiālais atbalsts. "Jaunā katlu māja nodrošinās to, ka siltumapgādes rajonā, kurā šobrīd tiek izmantoti pilnībā fosilie energoresursi, lai nodrošinātu siltumenerģijas ražošanu, tad tā vietā būs šķelda, kas ir atjaunojamais, vietējais un attiecīgi arī cenas ziņā, ja mēs šodien skatāmies, cik maksā gāze, cik dīzeļdegviela, tad noteikti arī lētākais kurināmais. Tas nozīmē, ka tam būs arī ietekme uz tarifu. Jaunā katlumāja nodrošinās to, ka Valmierā atjaunojamās enerģijas īpatsvars sasniegtu 90%," sacīja Smalkais.
Tātad šī katlumāja tiks kurināta ar šķeldu. To izmanto arī pirms diviem gadiem Valmierā ekspluatācijā nodotā katlumāja. Toreiz tas esot bijis apzināts solis, lai vairāk izmantotu vietējos resursus.
"Jau kopš Krievijas iebrukuma Krimā 2014. gadā pieņēmām tādu stratēģisku lēmumu, ka tomēr mēs nedrīkstam būs atkarīgi tikai no Krievijas gāzes. Jau tajā laikā tika pieņemts lēmums, ka būvējam katlumāju, kas tiek apkurināta ar šķeldu. Patlaban pilsētā mums 80% māju tiek apkurinātas ar šķeldu. Bet mēs domājam par to, lai arī šos 20%, kas atlikuši, lai varētu pāriet uz vietējo kurināmo," sacīja Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.
Pašlaik gan jārēķinās ar to, ka būvniecības izmaksas ir augušas pat vairākkārt. To apliecināja "Adven Latvija" projektu vadītājs Mārcis Smalkais: "To sadārdzinājumu mēs redzēsim tad, kad būsim veikuši iepirkumu. Bet, jā, tās nav vairs tās cenas, kas bija pirms pieciem gadiem, ar to jārēķinās."
Taču Valmierā vērtē, ka ir jārīkojas, lai mazinātu atkarību no importētā kurināmā.
"Šobrīd ir ļoti labs laiks projektēt! Manuprāt, ir tā, ka laikam jau nekas lētāks arī nekļūs, bet, ņemot vērē energokrīzi, ir gana ātri jāreaģē. Tā vienkārši teikt, ka nav iespēju, nevar. Tā ka ir šī iespēja, tad mēs uz to ejam," sacīja novada galvenā arhitekte Zanda Lapsa.
Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums pārliecināts, ka nākotnē ieguldījumi atmaksāsies: "Ja skatāmies ilgtermiņā, tās būvizmaksas noteikti atmaksāsies. Tomēr energoneatkarība, vietējais resurss, šķelda, kas mums ir pieejams, mūs padarīs stiprākus noteikti."
Pašlaik atmaksājas tas, ka Valmierā savulaik aktīvi tika renovētas daudzdzīvokļu mājas. Aktīvi ēku energoefektivitātes pasākumus veic arī uzņēmēji, piemēram, SIA "Valpro", AS "Valmieras stikla šķiedra", kā arī Vidzemes slimnīca.
"Ja skatāmies pēdējo 15 gadu laikā, tad energopatēriņš ir samazinājies apmēram par trešo daļu.
Tas liecina par to, ka iedzīvotāji ļoti domā par māju siltināšanu. Valmierā apkurei ir pieslēgtas pavisam 167 daudzdzīvokļu mājas, no kurām 90 jau ir renovētas," pastāstīja Gailums.
Valmierā tāpat kā citviet Latvijā arī šoruden pieauga siltumenerģijas tarifs. Pieaugums bija par 86%, bet no 17. novembra tas atkal pazemināts par gandrīz 15%. Tas saistīts ar siltumenerģijas piegādātāja cenas izmaiņām.
Pašvaldībā lēš, ka, izmantojot šķeldu, situācija tarifu ziņā būs stabilāka. "Šķelda tomēr ir vietējais kurināmais, kuram arī cena nosvārstījās, bet tagad, cik mēs tā ar saviem kokrūpniecības ekspertiem runājam, tā cena drusku arī skrien uz leju. Tā ka uz to jauno katlumāju skatāmies pozitīvi, lai nebūtu šī energo atkarība," sacīja Gailums.
Šobrīd jaunajai katlumājai tiek veikta plānošana un priekšdarbi, lai iespējami ātrāk sāktu iepirkumu procedūru un būvniecību. Paredzēts, ka apkure no šī siltumavota tiktu nodrošināta jau 2024. gadā.
