Dienas ziņas

Dome: Jelgavas 2. pamatskolu reorganizēs

Dienas ziņas

Vēja parku plāno arī Jelgavas novadā

Meklē finansējumu īres namu būvniecībai

Valmiera meklē finansējumu jaunu īres namu būvniecībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lai nodrošinātu mājokļu pieejamību reģionos atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai, daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai nepieciešams arī valsts atbalsts, jo bankas šādiem projektiem ārpus Rīgas aizdevumus neizsniedz. Tā norāda Valmieras pašvaldībā, kas meklē finansējumu dzīvojamā fonda paplašināšanai. Jaunu īres namu būvniecību plāno sākt šovasar, taču pagaidām nav skaidrs, vai izdosies rast līdzfinansējumu.

Valmierā divi jaunuzceltie īres nami, kuros ir kopumā 150 dzīvokļi, kopš pērnā gada novembra ir pilnībā apdzīvoti un izīrēšanai šobrīd brīvu dzīvokļu nav. Pieprasījums pēc mājokļa Valmierā joprojām ir daudz lielāks nekā piedāvājums - ik dienu pilsētā strādāt iebrauc aptuveni 7000 iedzīvotāji no citiem novadiem.

Tāpēc pašvaldība pērn lēma par vēl četru jaunu īres namu būvniecību ar kopumā 300 dzīvokļiem.

Par jaunu īres namu būvniecību pašvaldības kapitālsabiedrība “Valmieras namsaimnieks” pērn izsludināja iepirkumu, taču to nācās pārtraukt, jo nebija iespēju piesaistīt finansējumu. Pilsētām ārpus Rīgas bankas aizdevumus izsniedz nelabprāt, un šobrīd nav valsts atbalsta mehānismu. Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz, ka Valsts kase varētu nodrošināt pašvaldībām aizņēmumus īres namu būvniecībai. Šī atbalsta programma gan vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un to varētu apstiprināt līdz ar valsts budžeta pieņemšanu, tātad aprīlī.

Meklējot papildu finansējuma avotus, Valmieras pašvaldība uzsākusi sarunas arī ar Eiropas Investīciju banku, no kuras saņemts oficiāls piedāvājums, kādā veidā īres namu būvniecību varētu finansēt. “Mēs arī uz to iesim, jo šie nosacījumi ir ļoti labi. Šī pieteikuma izskatīšanai viņiem ir ļoti gari termiņi, no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums pat 9 mēneši var paiet, kamēr šis finansējums tiek apstiprināts. Tās jau ir gada beigas. Viennozīmīgi mēs iesim uz šo valsts finansējumu, bet tur ir nepieciešams pašvaldības galvojums. Savā ziņā mēs noslogojam arī pašvaldības budžetu. Tāpēc mēs skatāmies, kā miksēt šos divus iespējamos finansēšanas veidus,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").

Valsts atbalstītas mājokļa programmas ir arī citviet Eiropā. Piemēram, Somijā valsts subsidē astoņu tūkstošu dzīvokļu celtniecību gadā, Austrijā 25% dzīvokļu pieder Vīnes pašvaldībai, savukārt Ungārijā darbojas ģimenes mājokļa subsīdija jauna īpašuma būvniecībai vai iegādei.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzsver, ka šī jautājuma kontekstā būtiski domāt ne tikai par valsts atbalsta mehānismiem, bet arī par komersantu piesaisti īres tirgum. “Lai privātie nāktu iekšā un būvētu, viņiem nepieciešama nauda uz ilgtermiņa aizdevumu, ko bankas nedod. Kas jau būtu tas vislabākais, ja mēs ar valsti, izmantojot iespējami tādu instrumentu kā “Altum”, varētu atrisināt to, ka arī privātais varētu saņemt garāka laika aizdevumu, ka pašvaldībām nebūtu jānodarbojas ar ēku būvniecību.

Pašvaldība varētu nodarboties ar savām pamatfunkcijām, un lai uzņēmēji pelna,” norāda premjers.

Taču, lai piesaistītu uzņēmējus un pārliecinātu bankas izsniegt aizdevumus, valstī šobrīd trūkstot kopīga redzējuma par nākotnes pašvaldībām. To, kā uzsver Ministru prezidents, ieviesīs teritoriālā reforma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti