''Kā kaimiņu veidota biedrība - mēs drīzāk esam kā tāda cepure, kurā mēs, kaimiņi, paši sametam naudu, lai savu māju uzturētu kārtībā. Neviens no tā peļņu negūst!'' Valmieras biedrības „Beātes nams 25a” grāmatvedis Ansis Bērziņš stāsta, ka nesaskata īsti pamatu, kāpēc namu apsaimniekošanai būtu jāpiemēro pievienotās vērtības nodokļa likme 21% apmērā: ''Mūsu gadījumā nekādu komercdarbības principu nav, līdz ar to man tas PVN liekas ļoti neatbilstošs. Cilvēki ļoti, ļoti skaita arī dažus eiro; tīri tā vienkāršoti tas nozīmē, ka apsaimniekošanas izmaksas cilvēkiem pieaugs par piekto daļu.''
Biedrība „Beātes nams 25a” apsaimnieko trīs daudzdzīvokļu namus, un te lēš, ka varbūt var atrast ceļu, kā izvairīties no šī nodokļa.
''Mums visām šīm trim mājām apsaimniekošanas budžets ir līdz ar šo te PVN slieksni, kas ir tie 50 tūkstoši eiro - nu tā ir tā naudas summu, pie kuras mums obligāti būtu jāreģistrējas kā PVN maksātājam un tas PVN jāmaksā. Līdz ar to mums ir iespēja nodalīt kaut kādu nelielu naudas summu, ko iedzīvotāji maksā, nodefinēt, ka tas iet mājas uzkrājumiem, kaut kādiem lielākiem remontdarbiem, un šādas summas - saskaņā ar Valsts ienēmumu dienesta skaidrojumu metodiskajos materiālos - var neaplikt ar PVN, t, ka mēs caur adatas aci izlīdīsim zem tā sliekšņa 50 tūkstoš eiro gadā,'' skaidro Bērziņš.
Šī pašas namu apsaimniekošanas biedrības valdes priekšsēdētāja Līga Puķe gan īsti netic, ka mazajiem apsaimniekotājiem izdosies izvairīties no nodokļa un vērtē, ka savā ziņā tas ierobežos apsaimniekotāja darbību: ''Mums ir trīs mājas, mēs visas trīs esam renovējuši, par visām trijām mājām maksājam kredītu bankā, mums jau tā tas maksājums ir paliels. Mums jau divām mājām pagalmu labiekārtošana ir bijusi, trešajai mājai šogad būs stāvlaukums, tā kā tās naudiņas, ko pa pieciem gadiem esam sakrājuši, esam likuši lietā. Un, ja mums būs tik daudz ierobežojumu, lai mēs turpmāk varētu krāt, un - nedod Dievs! - mēs kaut ko ieliksim ne tajā plauktiņā un mums viņš apliksies ar PVN... nu būs smagi.''
Ja nelielie namu apsaimniekotāji meklē ceļus, kā apiet šo prasību, tad lielajiem apsaimniekotājiem tādu iespēju nav. SIA „Valmieras namsaimnieks” pārziņā ir 95 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un 22 pašvaldībai piederošās daudzdzīvokļu un sociālās ēkas. SIA „Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers arī saskata vairākas problēmas, ar kurām nāksies saskarties pēc 1.jūlija:
''Žēl, ka tas ir gada vidū, tas rada jucekli. Daudzas mājas veido uzkrājumus māju remontiem, tad kā nodalīt, kuru ķieģeli iebūvēs par to naudu, kas ir uzkrāta līdz 1.jūlijam, jo par to nebūtu jāmaksā PVN, jo tā nauda jau ir uzkrāta pirms tam, bet pēc 1.jūlija ir jāmaksā nodoklis - tad kā nodalīt?''
„Valmieras namsaimniekā” ir nobažījušies, ka būs jārēķinās, ka šis nodoklis ietekmēs arī naudas plūsmu. ''Jo nodoklis ir jāsamaksā, tiklīdz rēķins ir izrakstīts, bet iedzīvotāji, pakalpojumu saņēmēji, maksā pēc rēķina saņemšanas, labākajā gadījumā pēc nākošā mēneša 20. datuma.
Šis periods veido kaut kādu starpību naudas plūsmā, un ne jau visi samaksā,'' spriež Jēgers.
Namu apsaimniekotāji arī uzsver, ka vēl ir arī daudz nezināmā un neskaidrā, kā šis nodoklis darbosies. Arī biedrības „Beātes nams 25a” valdes priekšsēdētāja Līga Puķe atzīst, ka būs vajadzīga juristu palīdzība:
''Nākošajās kopsapulcēs mums ir jāmeklē jurista palīdzība, lai risinātu šos jautājumus, jo mums būs jāpārslēdz koplīgums, tur ir tādas juridiskas nianses, kur mums būs ļoti strikti jānodala šie pakalpojumu veidi, nosaukumi pat kā tādi. Taisni tā juridiskā nianse līdz galam arī man 100% nav skaidra.''
Pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu namu apsaimniekošanā šoreiz diktē Eiropas Savienības prasības.
