"Šogad raža bija negaidīti slikta," atzīst Valkas novada zemniece Ruta Bezšapočņikova. Nu jau aptuveni astoņus gadus viņa bioloģiski audzē zemenes, ābolus, bumbierus un dažādus dārzeņus, kurus tālāk realizē ielu tirdzniecībā. Taču izaudzētā produkcija ne vienmēr attaisno cerības – augļi mēdz būt mazi un acij ne tik tīkami. Lai tos pārstrādātu citos produktos, Ruta iecerējusi kļūt par mājražotāju, taču arī tas sagādā zināmus šķēršļus.
"Tad, kad es sākšu mājražošanu un ja es gribu, lai man tā produkcija ir bioloģiska, man vajadzīgs bioloģiskais cukurs. Tas ir ļoti dārgs. Vai šeit kaut kur tuvumā varēs iegādāties to mana ievārījuma burciņu vai to, kur ir tas dārgais cukurs pielikts? Protams, man plašāku tirgu vajadzēs meklēt," sacīja Bezšapočņikova.
Lai atbalstītu un apvienotu Valkas novada mājražotājus, mājamatniekus un citus produktu radītājus, kā arī sekmētu viņu produkcijas realizāciju un noieta tirgu, Valkā nodibināta biedrība “Ziemeļgarša”. Ruta ir viena no tās dalībniecēm. “Tas ir sadarboties kopā, un tas ir noieta tirgus, lai varētu realizēt savu produkciju. Transporta izmaksas samazinās, arī pārējās izmaksas, nu tur ir plānots piesaistīt Eiropas finansējumu," skaidro Bezšapočņikova.
Līdzīgi saka Valkas novada domes kooperācijas speciāliste Sniedze Ragže. “Nu var teikt, ka ar mums sākas Latvija, bet ar visiem izrietošajiem mīnusiem – lielie tirgi ir tālu, kas uzliek papildu izmaksas, un zemes mums arī ir tādas, kādas ir, tāpēc bija tāds plāns novadam veidot kaut kādu atbalstu tieši mazajiem ražotājiem," saka Ragže.
Vēl viens no biedrības mērķiem ir veicināt nodarbinātību laukos, sekmēt saimniecisko darbību un popularizēt vietējos produktus. “Ja redzēs, ka viņiem būs vieglāk savu produkciju tirgot un viņiem būs tirgi, tad domāju, ka arī viņi aktivizēsies," pauž Ragže.
Ziemas periodā biedrība piesaistīs biedrus, lai jau nākamajā sezonā zemniekiem un vietējiem ražotājiem būtu pieejamas plašākas produkcijas realizācijas iespējas.
