Panorāma

Baltijas valstis paraksta "Rail Baltica" līgumu

Panorāma

Ar mecenāta gādību LU modernizē fizikas praktikumu

"Mazās algas": dzīve Valkā un Valgā

Valka un Valga – viena pilsēta, bet divas atšķirīgas nodokļu politikas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Igaunijā ir lielākās algas Baltijā, ko lielā mērā nosaka arī Somijas tuvums. Tā ir tik tuvu, ka daļa igauņu no rīta dodas uz darbu Somijā, bet vakarā atgriežas mājās. Tādēļ Igaunijas darba devēji ir spiesti maksāt lielākas algas, jo citādi nebūtu kas strādā. Tikmēr daļa latviešu novērtē Igaunijas priekšrocības: pievilcīga un prognozējama nodokļu politika, sakārtota uzņēmējdarbības vide.

Valkas uzņēmējs: Grūti konkurēt par darbiniekiem

Dvīņu pilsētās Valkā un Valgā Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji jau sen ir pieraduši pie tā, ka robežu daudziem nākas šķērsot pat vairākas reizes dienā. Patlaban, piemēram, igauņiem ir izdevīgāk Latvijā iepirkties. Savukārt latvieši arvien lielākā skaitā cenšas iegūt darbu Igaunijas pusē.

“Igaunijas pusē tieši tādēļ, ka tur ir lielākas algas un darba apstākļi bišķiņ labāki,” stāsta Valkas iedzīvotāja Laura Cera. Tādēļ Lauras vīrs ir viens no tiem, kuri pārgājuši darbā uz Valgu. “Ja Latvijā strādātu, viņš saņemtu minimālo algu, bet Igaunijā viņš saņem aptuveni 700 eiro uz rokas,” algas atšķirību raksturo Laura.

Latvijas uzņēmēji par to runā ļoti nelabprāt. Valkas gaļas pārstrādes firmas “Servilats" uzņēmēja Dana Nuruļina stāsta, ka konkurēt ar blakus Igaunijas Valgā esošo gaļas kombinātu ir ārkārtīgi grūti. Mazkvalificēts strādnieks tur saņemot aptuveni 1000 eiro mēnesī, kamēr uzņēmējs Latvijā spēj maksāt tikai aptuveni 500 eiro.

Daudzi no tiem, kurus apmāca, drīz vien pāriet darbā pie uzņēmēja Igaunijā. Bet celt lielāku algu neesot pa spēkam.

“Maximas” veikalos teju viena kilometra attālumā Valkā un Valgā kasieru alga pirms nodokļu nomaksas atšķiras par 100 eiro. Valkas veikalā šobrīd trūkst trīs darbinieku, bet Valgas pusē – divu darbinieku.

“Tādas būtiskas atšķirības pagaidām mēs neredzam, bet, protams, ka, ņemot vērā kaimiņu faktoru, mēs to redzam, un es domāju, ka ilgtermiņā, protams, tas varētu būt jautājums, ar ko varētu būt jārēķinās,” saka “Maxima Latvija” pārstāvis Jānis Beseris.

Katrs piektais deklarējas Igaunijā

Kopumā aptuveni tūkstotis jeb katrs piektais no Valkā dzīvojošajiem pēdējos gados arī vismaz “uz papīra” pārdeklarējušies Igaunijas pusē, jo tas ir finansiāli izdevīgāk.

Protams, Valkas pašvaldības ieņēmumi no tā cieš, jo mūsējo sapelnītie nodokļi paliek Igaunijai. “Bet tajā pašā laikā mēs esam ļoti priecīgi,  ka šie cilvēki nav aizbraukuši uz Īriju, nav aizbraukuši uz Norvēģiju, viņi tomēr ir šeit, viņu bērni iet mūsu skolā, viņi iepērkas mūsu veikalos,” saka Valkas mērs Vents Armands Krauklis.

Igauņu Valgas mērs latviešu pārdeklarēšanos otrā robežas pusē uzskata par loģisku izvēli. “Ja Latvijas pilsoņi var iegūt darba vietas Igaunijas pusē, tad viņiem ir izdevīgāk izvēlēties arī dzīvesvietu deklarēt Igaunijā. Kādēļ? Viņš vai viņa iegūst mazliet vienkāršāku nodokļu sistēmu, var arī pieprasīt saņemt atpakaļ daļu no samaksātajiem nodokļiem jau tūlīt pat, nevis gada beigās,” skaidro Valgas mērs Kalevs Herks.

Valkas mērs grib panākt, lai Finanšu ministrija Valkai izdara izņēmumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, nosakot, ka Igaunijas pusē pārdeklarētie tomēr tiek ieskaitīti Valkas iedzīvotāju skaitā, lai tā amortizētu pašvaldībai radušos zaudējumus.

Pieejamāka un lētāka medicīna

Valgas mērs arī norāda uz vēl kādu iedzīvotājiem būtisku aspektu:

“Es domāju, ka tieši šeit – Valgā-Valkā – arī ļoti svarīgi, ka  viņa vai viņš iegūst piekļuvi Igaunijas medicīnas sistēmai.”

Un tam piekrīt arī Valkas mērs: “Valgā ir ļoti laba slimnīca, laba poliklīnika, kur nav tik garas rindas arī pie speciālista. Un  daļai speciālistu arī nav jāmaksā līdzmaksājums. Piemēram, onkologam, - ja tu ej pie onkologa, tev līdzmaksājums nav vispār jāmaksā.”

Par to, ka medicīna Igaunijas pusē bieži vien ir pieejamāka un lētāka, bet serviss – labāks, pārliecinājusies arī Aksana. Viņas bērns piedzima Igaunijas slimnīcā, pati vairākus gadus nostrādāja igauņu uzņēmumā. “Starpība varēja būt  200-300 eiro, kas ir tāda ļoti būtiska summa, manuprāt,” stāsta Aksana.

Tomēr pēc bērna piedzimšanas Aksana saprata, ka nevarēs turpināt strādāt Igaunijā: “Tie bija tomēr 60 kilometri, kas šķīra mani no dzimtās vietas, un tā braukšana, ceļš... Un man piedāvāja ļoti labu darbiņu Valkas novada domē un, protams, ka es piekritu. Tā ir jauna pieredze, un atrašanās mājās uz vietas, kur var bērniņu aizvest uz dārziņu, man tā bija ļoti liela priekšrocība.”

Atdzimst uz alkohola tirdzniecības rēķina?

Protams, nav tā, ka viss ir izdevīgāk tikai Igaunijā. Igauņiem Latvijas pusē Valkā ir, piemēram, lētāk paēst garšīgas pusdienas, arī nopirkt degvielu, bet visizdevīgāk – alkoholu, kam akcīzes starpība ir 30% par labu Latvijai.

Valka atdzimst uz alkohola tirdzniecības rēķina, tā, nevēloties rādīties kameras priekšā, saka viens no daudzo zemu cenu alkohola tirgotavu īpašniekiem.

“Lielākais veikals, kas atrodas robežpunktā, apgalvo, ka pirmajos astoņos mēnešos Latvijas valstij viņi ir samaksājuši 14 miljonus eiro nodokļos. Viens veikals! Tādu veikalu ir trīs, tūlīt būs ceturtais,” atklāj Valkas mērs Krauklis.

Tas gan algu celšanu pagaidām nav veicinājis.

Par darbaspēku konkurē ar Skandināviju

Kopumā, salīdzinot Baltijas valstis darbinieku  atalgojumus, pētnieki konstatējuši, ka Igaunijā vislabāk ir nopelnījuši tieši mazo algu saņēmēji – tie ir jaunākie speciālisti, speciālisti un vecākie speciālisti.

Turklāt, salīdzinot ar Latviju, bet jo īpaši Lietuvu, Igaunijā nav tik lielas plaisas starp algām, ko saņem augstākā līmeņa vadītāji un mazkvalificētie darbinieki.

Un fakts, ka Latvijā šobrīd minimālā alga ir par 60 eiro mazāka nekā Igaunijā, ir tikai viens no izskaidrojumiem, uzskata darbaspēka analītiķi. “Igaunijā ir mazāk cilvēku kā tādu, līdz ar to konkurence par viņiem lielāka. Un vēl, protams, versija, ka viņiem ir tuvāk  Skandināvija un uz turieni arī daudzi dodas strādāt, tieši mazkvalificētie darbinieki vai speciālistu līmenī, un tur viņi saņem augstākas algas. Līdz ar to igauņi vairāk jau konkurē it kā ar Skandināvijas tirgu,” skaidro  “Fontes” pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča.

Neatstāja padomju politisko eliti

Tikmēr pētnieki, skaidrojot Igaunijas sasniegumus pēc PSRS sabrukšanas, norāda – Igaunija valsts vadībā neatstāja padomju politisko eliti, radikālāk veica reformas, bija neiecietīgāka pret korupciju. Un tā visa rezultātus bauda šodien.

Igaunijas veiksmes stāstu pētījis arī Valts Kalniņš no “Providus”: “Vēl viena lieta, ar ko igauņi paši lepojās Marta Lāra valdības laikā – ja kādām aizdomīgām bankām bija problēmas, viņām ļāva nogrimt. Un punkts.

Un neviens to bandītu bankas nemēģināja kaut kādā veidā piesegt. Tās nemēģināja kaut kā glābt un tur likt iekšā valsts naudu. Līdz ar to arī ātri tas biznesa sektors attīrījās.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti