Kā zināms, Latvijas valdība pagaidām ir iesniegusi plānu par aptuveni 70% no kopējās summas. Par otro daļu ir plānots vienoties vēlāk, kad būs zināma precīza summa. Tā ir atkarīga no ekonomikas izaugsmes tempiem.
Neoficiāli ir zināms, ka valdības piesardzība ir skaidrojama ar to, ka gadījumā, ja pieejamās naudas otrajā daļā būs mazāk, bet plāns pilnā apjomā būs jau apstiprināts, tad iztrūkumu nāksies segt no valsts budžeta.
Tomēr, iesniedzot vēlāk plāna papildinājumu, būs vajadzīga jauna saskaņošana, saka Dombrovskis.
„Tas ir lēmums, kas ir Latvijas rokās. Abi modeļi ir iespējami – gan iesniegt par pilnu pieejamo apjomu, gan 70% apmērā. Eiropas Komisijas vadlīnijas drīzāk valstīm rekomendē iesniegt plānus pilnā apjomā, jo, iesniedzot nepilnā apjomā, ir jārēķinās ar atjaunotā plāna atkārtotu iesniegšanu Eiropas Komisijā un atkārtotu saskaņošanas procesu. Tām valstīm, kas plāno neiesniegt plānu 100% apjomā, tas ir jāņem vērā.”
Latvija pretendē uz vairāk nekā 1,6 miljardiem eiro fonda naudas, taču uzņēmēju un nevalstiskā sektora pārstāvju ieskatā šobrīd plānā ir vairāki trūkumi. Latvijas Darba devēju konfederācija pauda, ka lielāko daļu naudas vajadzētu ieguldīt privātajā, nevis publiskajā sektorā.
KONTEKSTS:
Pēc pirmajām pārrunām ar Eiropas Komisijas (EK) ekspertiem ir skaidrs, ka Latvijas iesniegtais projektu pieteikums Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem vēl būs pamatīgi jāpapildina. Pašlaik atšķiras redzējums par reformu īstenošanu un to rezultātu atskaiti pa gadiem.
Latvija šā gada 9. februārī iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu, bet EK prasa lielāku uzsvaru uz reformām. Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri jau iepriekš kritizējuši, ka uz EK nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts.
ES finansējums šajā mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro.
