Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ("Attīstībai/Par!"), iekšlietu ministri Mariju Golubevu ("Attīstībai/Par!") un finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība") ir veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai šis lēmums varētu tikt skatīts un pieņemts valdībā jau nākamajā nedēļā.
“Latvija ir sniegusi un turpinās sniegt atbalstu Ukrainai gan militārās tehnikas un ekipējuma, gan praktiskas palīdzības, piemēram, pārtikas, medikamentu un medicīnas ierīču veidā. Vienlaikus mums ir jāsper arī soļi, stiprinot sevi un savu drošību, palielinot aizsardzības un iekšlietu nozares budžetu. Stiprinot sevi, mēs stiprinām savus sabiedrotos NATO. Tas ir visas alianses aizsardzības sistēmas pamatprincips – gādāt par sevi, tad arī citi varēs palīdzēt. Šobrīd esam veikuši visus nepieciešamos priekšdarbus, lai lēmumu varētu pieņemt jau nākamajā nedēļā,” norāda Krišjānis Kariņš.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.