Otrdien pēc valdības sēdes gan premjers Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs, kuri pārstāv "Jauno Vienotību", stāstīja par OIK maksājuma izņemšanu no rēķiniem. Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Šī maksājuma izņemšana no ikmēneša rēķiniem būs viens no atbalsta pasākumiem energoresursu cenu strauja pieauguma rezultātā gan fiziskām, gan juridiskām personām.
Kariņš sacīja, ka faktiski tiks likvidēta OIK samaksa patērētājiem un tiksim vaļā no šī maksājuma, kas "pirms gadiem tika pieņemts samērā sakropļotā veidā". Reirs uzsvēra: "OIK vispār aiziet nebūtībā un vairs netiek iekļauts maksājumos, un tiks segts no "Latvenergo" peļņas daļas."
Šim vēstījumam uzmanību pievērsa viens no valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kuras prezidents Aigars Rostovskis mudina detalizētāk skaidrot, ka OIK maksājumus turpmāk pārnes uz citu valsts budžeta pozīciju, nevis jaukt galvu ar vēstījumiem par OIK izbeigšanu.
"Skaidrs, ka OIK ir klasiski Latvijas attīstībā tā, kā lai to pasaka tā maigāk, – afēra varbūt nav īstais vārds, bet katrā gadījumā ļoti nepatīkams izgudrojums. Rezultātā mēs kā sabiedrība asimetriski pārmaksājām par enerģiju, par ko daži ļoti nopelnīja. Faktiski tas pazemināja Latvijas kopējo konkurētspēju. Mēs piedāvājām risinājumus, ka vajag daudz straujāk ar to tikt galā. Taču šajā konkrētajā fāzē vajadzēja pateikt, ka ūdens smeļas mutē, mēs vienkārši politiski nolēmām no kopējās nodokļu maksātāju naudas to pozīciju nokompensēt. Tas būtu godīgs vēstījums, bet pateikt, ka OIK ir beidzies – tā ir mānīšanās," uzsvēra Rostovskis.
Šobrīd OIK maksājumu saņem 47 elektroenerģijas ražotāji. Pirms divarpus gadiem to bija ap 300. OIK saņēmēju skaits pakāpeniski mazinās pēc Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumiem. Nākamgad to jau varētu būt par 10 mazāk. Par lielu daļu lēmumu notikušas tiesāšanās, visbiežāk par labu biroja argumentiem. Taču jau tagad zināms, ka līgumi atsevišķiem uzņēmējiem varētu būt spēkā pat līdz 2040. gadam.
To, cik šajos maksājumos šogad novirzīts, intervijā Latvijā Radio norādīja Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina:
"Ja skatāmies uz OIK maksājumiem, valsts atbalstu, šā gada sešos mēnešos tie bija 12,698 miljoni eiro. Tas ir krasi samazināts apjoms, ņemot vērā arī elektroenerģijas cenas tirgū."
Tam, ka paziņojums par OIK izbeigšanu bija pārprotams, piekrīt arī Rīgas Stradiņa universitātes politoloģe Ilga Kreituse. Priekšvēlēšanu laikā formulējumiem jāpievērš lielāka uzmanība, viņa uzsvēra.
"Vai viņš saņem naudu no mūsu maksātajiem rēķiniem, vai "Latvenergo", lietas būtība jau nemainās. Tas, ka daudz kas tiek darīts un pasniegts kā priekšvēlēšanu triks, tas taču ir pats par sevi saprotams," sacīja Kreituse.
Iedzīvotājiem un uzņēmējiem paredzēto valsts atbalsta pasākumu kopums pārsniegs 650 miljonus eiro. Valdībā lēmumus par atbalstu juridiskām personām, kā arī OIK maksājuma izņemšanu no rēķiniem varētu skatīt sēdē aiznākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Valdību veidojošās partijas šonedēļ informēja, ka panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes. Tāpat koalīcijā panākta vienošanās arī par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
Savukārt nākamajai apkures sezonai jau apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts.
