12. Saeima nākamā gada budžetu, kas būs pirmais šī parlamenta pieņemtais budžeta likums, plāno izskatīt nedēļas laikā. Visticamāk, budžeta apspriešana Saeimā izvērtīsies visai spraiga un ar saviem ierosinājumiem neskoposies arī valdības sociālie un sadarbības partneri.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atgādina, ka jau ceturtdien deputātus pie Saeimas nama sagaidīs uz mītiņu sanākušie pedagogi.
”Mūsu sarunas sāksies jau ar rītdienu, jo rīt pie Saeimas ir skolotāju pikets. Un tas ir tāds pirmais solis streika virzienā, jo vairākas nozares ir neapmierinātas ar to, ka valdība šajā gadījumā nepilda tos solījumus, kas tika doti pirms vēlēšanām, kā arī atklāti nepilda vairākus Latvijas Republikas likumus, kuros ir noteikti finansējuma paaugstinājumi vairākām nozarēm,” sacīja Krīgers.
Turklāt pedagogi nebūt nav vienīgie, ko neapmierina valdības sagatavotais budžeta projekts, norādīja Krīgers.
”Deputāti arī zina to, ka ar finansējuma apjomu nav apmierināta arī Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība. Arī ministrs piekrīt tam, ka finansējums nozarei ir pārāk mazs un ar šo finansējumu, ko rekomendējusi paaugstināt arī Eiropas Komisija, nevar veikt attiecīgus uzlabojumus veselības aprūpes jomā. Tāpat neapmierināti ir arī autopārvadātāji, jo viņu nozarei netiek piešķirti dotācijām tie līdzekļi, kas ir noteikti ar likumu,” klāstīja LABS līderis.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atzinīgi vērtē faktu, ka valdība pildīs solījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu. Tomēr uzņēmēju pārstāvji vēl cer deputātus pārliecināt, ka budžeta likumprojektu paketē iekļautā norma, kas paredz uzņēmumu valdes locekļiem noteikt atbildību par komersantu nodokļu parādiem, ir jānoraida.
Savus iebildumus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau trešdien izklāstījusi Saeimas Budžeta komisijā, norādīja kameras vadītājs Jānis Endziņš.
Tikmēr politiķi pauž, ka papildus naudu saņems teju visas nozares un cer, ka budžetu galīgajā lasījumā izdosies pieņemt jau pēc nedēļas. Opozīcija gan uzsver, ka šāda steiga ir ņirgāšanās par demokrātijas vērtībām.
Vēl otrdien valdības sēdē nākamā gada budžetu apstiprināja bez finanšu ministra, kurš tobrīd atradās sanāksmē Briselē. Bet trešdien Reirs raitā solī un labā garastāvoklī kopā ar Finanšu ministrijas vadošajiem ierēdņiem mēroja ceļu uz Saeimu. Tur budžeta dokumentus nodeva parlamenta priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un budžeta komisijas vadītājam Kārlim Šadurskim.
Līdz ar iepriekš daudzu ministru nesto budžeta portfeli, kuru līdz šim pildījuši papīra dokumenti, finanšu ministrs parlamentam nodeva arī īpašu budžeta zibatmiņu.
„Finanšu ministrija iesniedza sociālās atbildības un nacionālās drošības budžetu. Es vēlreiz saku paldies Reira kungam, jo FM un valdība strādāja rokas atrotījuši un izstrādāja to īsā laikā, un es ceru, ka arī Saeimas deputāti pret to izturēsies ar lielu atbildību,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Politiķi pauda cerību, ka līdzīgi kā valdībā, jaunais budžets tiks tik pat ātri pieņemts arī Saeimā.
„Ir ļoti nepieciešama ātra apstiprināšana, jo ar 1. janvāri sākas gan mūsu prezidentūra ES, gan papildu līdzekļi pašvaldībām un citām sociālajām programmām, kurām jau būtu jāsākas no 1. janvāra,” uzsvēra Reirs.
Neformāli Saeimas budžeta un finanšu komisija nākamā gada valsts budžetu sāka skatīt jau trešdien. Jau ceturtdien Saeimas sēdē plānots lemt par tā nodošanu izskatīšanai komisijās, bet galīgajā lasījumā budžetu plānots apstiprināt pēc nedēļas - 17.decembrī.
Saeimas opozīcija ir pārliecināta, ka šāda steiga no koalīcijas puses ir ņirgāšanās par parlamentu.
„Procedūra ir tāda, ka budžets jālasa, lāgā ar to neiepazīstoties, bet pēc tam būs jāsniedz priekšlikumi. Kādus priekšlikumus var iesniegt, ja tas pat lāgā nav izlasīts? Tā ir klaja ņirgāšanās par valsts demokrātijas pamatprincipiem. Lai nemēģina iestāstīt, ka tas ir labākais iespējamais. Ja tas būtu labākais iespējamais, tad valdība dotu iespēju ar to iepazīties un krietni izlielītos ar to,” pauda opozīcijas partijas „Saskaņa” pārstāvis Ivars Zariņš.
Ceturtdien Saeima valsts budžetu plāno pieņemt pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanai deputātiem iecerēts atvēlēt vienu dienu.
Jau ziņots, ka Budžets un pavadošie likumprojekti paredz, ka no 1. janvāra minimālā alga pieaugs no 320 uz 360 eiro. Atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 283,3 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 161,4 miljonu eiro apmērā, gan citus papildu pasākumus 18,6 miljonu eiro apmērā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP.
Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. – 2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP; 2016. gadā 0,9% no IKP un 2017. gadā 0,7% no IKP (pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas).
