Valdība vienojas sašaurināt «Citadeles» pretendentu loku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vairāku stundu slēgtajā sēdē valdība ceturtdien vienojās par bankas „Citadele” pretendentu loka sašaurināšanu, žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Potenciālajiem pretendentiem būs jāsniedz jau detalizētāka informācija par banku. Vienlaikus tomēr netiek pilnībā izslēgta iespēja, ka, ja plānotā pārdošana nenoritēs kā iecerēts, bankas akcijas varētu nonākt arī fondu biržā. 

Ekonomikas ministrs gan neatklāja, līdz cik lielam skaitam tiks sašaurināts pretendentu loks. Potenciālajiem investoriem, kas varēs piedalīties turpmākajā bankas pārdošanas procesā, tiks sniegta padziļinātas analīzes iespēja par bankas finanšu pievilcības aspektiem. Pēc tam divu, trīs nedēļu laikā pretendenti varēs arī izstāties no pirkšanas procesa vai koriģēt savus cenu piedāvājumus, kurus pēc tam izskatīs valdībā. 

Pašlaik gan netiek arī izslēgta iespēja piedāvāt banku fondu tirgū, bet tas esot plāns B un šāds risinājums tiek uzskatīs par mazāk vēlamu, norādīja Dombrovskis.

Ministrs skaidroja, ka šis ceļš būtu daudz sarežģītāks - būtu jāņem vērā biržas spēju absorbēt šādu darījumu, kas Latvijā būtu grūti, un līdz ar to tas ietekmētu cenu, bet starptautiskajās  biržās būtu jārēķinās ar ilgāku laiku un izmaksām, lai sagatavotu piedāvājumu.  

Valdības sarunas par "Citadeles" bankas pārdošanu ceturtdien nesākās viegli, jo Nacionālā apvienība sākotnēji uzstāja, ka jautājums apspriežams arī Saeimā. Tomēr vēlāk panākts kompromiss - lai neapdraudētu pārdošanas procesu, ka jautājumu par „Citadeles” pārdošanu paralēli skatīs arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Tas gan tiešā veidā neietekmēs sarunu gaitu ar potenciālajiem bankas pircējiem.

Pēc Dombrovska domām, plašākas diskusijas nav pieļaujamas, jo tādējādi tiktu pārkāpta pircēju pieprasītā konfidencialitāte un rastos risks izjaukt gaidāmo darījumu. Dombrovskis arī atgādināja, ka "Citadele" jāpārdod līdz šā gada beigām, kā to paredz vienošanās ar Eiropas Komisiju. Ja tas netiks izdarīts,  bankas pārdošanu uzņemsies Eiropas Komisijas norīkots pārstāvis. Tādā gadījumā šis process valstij vairs nebūs izdevīgs, jo pārdošanas procesā uzmanība vairs netiks pievērsta augstākajai cenai, kas ir viens no būtiskākajiem kritērijiem šobrīd.

Amatpersonas arī uzsver, Latvijai vairs nav nekāda pamata lūgt Eiropas Komisijas atļauju pārdošanas termiņa pagarināšanai. Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns uzsver, ka līdzīgā situācijā Eiropā ir aptuveni 100 bankas, un būtu grūti pamatot, kāpēc tieši Latvijas gadījumā būtu jādara kāds izņēmums.  

Būtu naivi cerēt, ka Latvijai dotu kādas priekšrocības, norādīja Spridzāns.

Kopš pērn atsāktās investoru piesaistes procesa uzsākšanas par iespējamo bankas „Citadele” iegādi ir uzrunāti vairāk nekā 100 dažādi pretendenti. 

Jau ziņots, ka valdība jūnija vidū neakceptēja Privatizācijas aģentūras ziņojumu par valstij daļēji piederošās bankas “Citadele” pārdošanu. Aģentūras vadītājs skaidroja, ka ministri lūguši detalizētāku informāciju, kas tikšot sagādāta tuvāko nedēļu laikā.

Privatizācijas aģentūra atteicās nosaukt potenciālās summas, kādas investori gatavi maksāt par "Citadeli", vien norādot – apkopotie piedāvājumi ir valstij izdevīgi.

Saskaņā ar LTV „Panorāma” rīcībā esošo neoficiālo informāciju, valstij piederošās "Citadeles" bankas pircēju vidū ir „Rietumu banka”, divi ASV fondi, no kuriem viens ir saistīts ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, „Norvik” banka un krievu miljardieris, AS „Latvijas Balzams” pastarpināts īpašnieks Jurijs Šeflers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti