Valdība vienojas prioritārajiem pasākumiem nākamgad atvēlēt 192,4 miljonus eiro

ĪSUMĀ:

• Lielāko papildu finansējumu paredzēts piešķirt veselības aprūpē un izglītības nozarē strādājošo algu celšanai.
• Papildu finansējums plānots, lai varētu paaugstināt arī kultūras nozarē un iekšlietu sistēmā strādājošo algas.
• Iedzīvotājiem nodokļus necels; mazinās nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem – cels neapliekamo minimumu.
• LIZDA apmierināta ar papildu finansējumu pedagogu algu celšanai; medicīnas nozarē strādājošie prasa vairāk.
• Premjers akcentēja – galvenajām prioritātēm papildu finansējums nākamā gada budžetā ir paredzēts.

Uzklausot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam, valdība vienojās par summām:

 

• Veselības ministrijas (VM) prioritātēm 50 miljoni eiro, tostarp 43 miljoni paredzēti mediķu algām. VM mediķu algām prasīja vairāk – 120 miljonus eiro. 
• Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātēm astoņi miljoni eiro un vēl 23 miljoni eiro, lai no 2019. gada 1. septembra palielinātu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi līdz 750 eiro (pilnam gadam).
• 32 miljoni eiro, lai paaugstinātu maksimālo diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu līdz 300 eiro mēnesī un paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.
• 18,9 miljoni eiro Iekšlietu ministrijas prioritātēm. 
• 13 miljoni eiro Kultūras ministrijas (KM) prioritātēm.
• 10 miljoni eiro Labklājības ministrijas prioritātēm, tostarp, lai varētu paaugstināt minimālo ienākuma līmeni.
• 7,9 miljoni eiro Satiksmes ministrijas prioritātēm, tostarp ceļiem.
• 7 miljoni eiro dažādām ministrijām, lai risinātu ar demogrāfiju saistītos jautājumus.
• 3 miljoni Ārlietu ministrijas prioritātēm.
• 1,1 miljons eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai novadu reformas īstenošanai.
• 1 miljons eiro līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
• 0,9 miljoni eiro Finanšu ministrijas prioritātēm.
• 0,9 miljoni eiro Valsts kancelejas prioritātēm.

Augstāk minētajiem ministriju prioritārajiem pasākumiem plānots atvēlēt kopumā 167 miljonus eiro, bet vēl 25,5 miljonus paredzēts piešķirt neatkarīgajām institūcijām, tostarp:

• 10 miljoni eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai (saistībā ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju izpildi).
• 6,3 miljoni eiro sabiedriskajiem medijiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.
• 5 miljoni eiro jaunam politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modelim.
• 0,9 miljoni eiro Satversmes tiesai.
• 0,7 miljoni eiro Valsts prezidenta kancelejai.
• 0,6 miljoni eiro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
• 0,6 miljoni eiro Centrālajai vēlēšanu komisijai.
• 0,5 miljoni eiro Valsts kontrolei.
• 0,4 miljoni eiro Satversmes aizsardzības birojam.
• 0,4 miljoni eiro Ģenerālprokuratūrai.
• 0,1 miljons eiro Tiesībsarga birojam.
• 0,1 miljons eiro Augstākajai tiesai.

Diskusijas par budžetu valdībā turpināsies arī nākamnedēļ, kad ministrijas būs aprēķinājušas, cik tieši papildu iedalītās naudas vajadzēs katrai prioritātei. IZM arī uzdots piedāvāt, kā kopīgi ar pašvaldībām apmaksāt brīvpusdienas skolēniem. Ministru kabinets lēmis brīvpusdienu apmaksu tomēr neuzkraut tikai uz pašvaldību pleciem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka valdība, lemjot par papildus līdzekļu novirzīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem, būtībā ir vienojusies par 2020. gada budžetu. Gala vārdu par budžetu teiks Saeima.

Mediķi nemierā ar valdības lēmumu

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga valdības sēdē pateicās Ministru kabinetam par rasto papildu finansējumu, lai varētu turpināt paaugstināt pedagogu algas. Vienlaikus viņa aicināja normatīvajos aktos paredzēt to, ka jaunas iniciatīvas izglītības nozarē īstenojamas vien tad, kad ir izpildīti iepriekš dotie solījumi.

Tikmēr veselības aprūpē strādājošie valdības sēdē pauda sašutumu par nepietiekamo papildu finansējumu nozarē strādājošo atalgojuma celšanai.

Pērn Saeimas deputāti, tostarp vairāki esošās valdības ministri, likumā noteica, ka arī 2020. gadā algām jāaug par 20%, taču tam vajadzīgos 120 miljonus eiro valdība nav atradusi.

Pirms Saeimas vēlēšanām bijuši solījumi pat dubultot mediķu atalgojumu, sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis, norādot, ka jaunie ārsti cerēja vismaz uz minēto 20% pieaugumu.

Latvijā jaunie mediķi joprojām par slodzi saņem 950 eiro, tikmēr Igaunijā 2000 eiro, bet Lietuvā – 1400 eiro, teica Rācenis, uzsverot, ka atalgojums ir galvenais mediķu imigrācijas iemesls. "Mēs esam skatījušies, kas notiek ar jaunajiem ārstiem, ko viņi dara un ko viņi domā tālāk darīt. Realitāte ir tāda, ka šogad no 250 ārstiem 50 aizbrauca projām, nemeklējot darba iespējas Latvijā, tikai norādot to, ka atalgojums bijis viens no galvenajiem faktoriem."

Tikmēr Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina atgādināja par medicīnas māsu trūkumu Latvijā. "Mēs vairāk kā neviens redzam, kāda ir patiesā sabiedrības veselība. (..) Ja cilvēkam nav labas veselības, viņu neinteresē pilnīgi nekas. Jūs varēsiet nebūvēt tiltus, jūs varēsiet nebūvēt cietumus, jūs varēsiet nenodrošināt infrastruktūru, nebūs vienkārši kam. Un tas nav pareizi.

Gadiem veselības nozare ir bijusi prioritāte, - cik tālu mēs esam nonākuši šajā prioritātē?" vaicāja Ortveina un norādīja, ka Eiropā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem ir 8,8 medicīnas māsas, bet Latvijā – 4,7.

Ministru prezidents uz valdības sēdi atnākušos mediķus mierināja, sakot, ka saprot viņu problēmas. Tomēr naudas solītajam algu pieaugumam budžetā neesot.

"Reizēm Saeima pieņem lēmumus, varbūt labi domājot, bet neredzot visu lauku vai neskatoties uz konkrētiem cipariem un konkrētām iespējām," sacīja Ministru prezidents.

Jautāts, vai mediķiem ir cerības, ka valdība lēmumu var pārskatīt, piešķirot vairāk naudas atalgojuma celšanai, premjers norādīja, ka veselības aprūpes sistēmai ne tikai ir jāatvēl vairāk naudas, bet tā ir arī jāsakārto, pie kā atbildīgā VM pašlaik strādā.

Premjers sacīja, ka svarīgi ir īstenot administratīvi teritoriālo reformu – tā esot "centrālā pārmaiņa", lai varētu īstenot reformas veselības aprūpes sistēmā, arī izglītības jomā. 

Kariņš: atbalstījām galvenās prioritātes

Pieņemot lēmumu par naudas sadalīšanu prioritātēm, premjers uzsvēra, ka nākamā gada budžetu var uzskatīt par sociāli atbildīgu. "Process nav bijis viegls, bet piecas partijas ir vienojušās," piebilda Kariņš.

 

Ministru prezidents akcentēja, ka valdība vienojusies nākamgad nepaaugstināt nodokļus iedzīvotājiem, tāpat ar neapliekamā minimuma celšanu par 70 eiro – līdz 300 eiro rasta iespēja samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem. Valdība paredzējusi papildu finansējumu "galvenajām prioritātēm" – administratīvi teritoriālās reforma īstenošanai, veselības aprūpei, tāpat darba samaksas celšanai izglītības nozarē, kā arī iekšlietu sistēmā un kultūras jomā strādājošo atalgojuma paaugstināšanai.

Kultūras darbinieki varētu saņemt vidēji par 16% lielāku algu. Algu pieaugums būs arī policistiem un cietumu darbiniekiem.

Minimālo algu valstī no pašreizējiem 430 eiro līdz 500 eiro plānots palielināt no 2021. gada, norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība")

Tikmēr gandrīz desmit reizes varētu pieaugt finansējums politiskajām partijām, kurām no nākamā gada katru gadu paredzēts iedalīt piecus miljonus eiro. "Pēdējo laiku notikumi tieši pierāda, ka ir nepieciešams stiprināt partiju finansēšanu. Mēs redzam, ka Lietuva un Igaunija partiju finansēšanai piešķir lielākus līdzekļus. Tas mazina politisko partiju atkarību no dažāda veida ietekmes," sacīja Reirs.

Vaicāti par papildu finansējumu demogrāfijai, valdības pārstāvji norādīja, ka "detalizācijas darbs" vēl notiekot. Esot iesniegti vairāki piedāvājumi demogrāfijas veicināšanai, kā īstenošanai nepieciešami vairāk nekā tam paredzētie septiņi miljoni eiro. "Negribu izcelt nevienu no pasākumiem. Vienosimies par summām un tad informēsim," sacīja premjers.

Savukārt taujāts par sabiedriskajiem medijiem paredzēto papildu finansējumu, kas ir mazāks par prasīto,

finanšu ministrs Reirs teica, ka šajā summā ir gan finansējums sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, gan arī medijos strādājošo atalgojuma palielināšanai. 

Finanšu ministrs norādīja, ka sabiedrisko mediju pieprasījumi par papildu finansējumu izvērtēti kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, KM, FM un par nozari atbildīgo Saeimas komisiju. Tā ir "kompromisa vienošanās", visām pusēm vienojoties.