Lai panāktu fiskālo neitralitāti PVN likmes samazināšanai vietējiem augļiem, dārzeņiem un ogām, Zemkopības ministrija ir vienojusies ar Finanšu ministriju, ka
finansējums trīs miljonu eiro apmērā tiks rasts no Zemkopības ministrijas līdzekļiem.
“Kopumā mēs redzam, ka samaksātie nodokļi no šīs nozares ir par 15 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš. Tas skaidri apliecina, ka tas atsver arī šos trīs miljonus eiro. Ja par 20% mazinājusies ēnu ekonomika [nozarē], manuprāt, tas arī ir pietiekams arguments, lai turpinātu izmantot šo samazināto likmi,” sacīja Zemkopības ministrija biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Biedrības ''Zemnieku saeima'' pārstāvis Mārtiņš Trons uzsvēra, ka samazinātajai PVN likmei ir vairāki ieguvumi. Vienu no tiem vistiešākā veidā jūt pircēji, jo vietējiem augļiem, ogām un dārzeņiem ražotāji un tirgotāji var piedāvāt zemākas cenas – aptuveni par 11–12%.
Tāpat Trons akcentēja ēnu ekonomikas mazināšanos: “Kamēr bija lielais PVN augļiem, dārzeņiem un ogām, tad bija darboņi, kas veda šo produkciju no Polijas un Latvijā skaidrā nauda tirgoja tirdziņos, pažobelēs, uz ielām un tamlīdzīgi. Rezultātā valsts budžets no tā zaudēja. Brīdī, kad pārdevējam ir iespēja samaksāt valstij 5% un neuztraukties, vienkārši tirgot, strādāt un mierīgi gulēt, tad jūs to darāt. Ar 21% PVN rodas vēlme šmaukties.”
Tāpat šajos trīs gados par 6% palielinājies darba ņēmēju skaits, kā arī par aptuveni 8,5% ir palielinājusies augļu un dārzeņu audzēšanas platība. Tāpat par 45% ir palielinājusies Latvijā saražotās produkcijas vērtība.
“Tas nozīmē, ka gan tādēļ, ka mēs ražojam efektīvāk, gan to, ka ražojam vairāk, gan arī mazinājusies ēnu ekonomika,” sacīja Trons.
Zemnieku saimniecība “Kliģeni” nodarbojas ar dārzeņu un puķu audzēšanu. Saimniecības vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis uzsvēra, ka samazinātais PVN ļauj konkurēt ar importu: “Importu ieved bez PVN, un viņi nopelna naudu. Ar pazemināto PVN, es teiktu, ka ir jāsaka paldies valstij. 16% varam ielikt savā attīstībā vai pacelt algas darbiniekiem. Katru gadu savā uzņēmumā izskatām algu politiku un mēģinām katru gadu minimāli cilvēkiem pacelt algu.”
Arī mazumtirdzniecības tīkla “Citro” pārstāvis Imants Kelmers atzinīgi vērtēja valdības lēmumu par samazinātās PVN likmes saglabāšanu. “Augļiem un dārzeņiem cena veidojas atkarībā no tā brīža situācijas – kādi ir laika apstākļi, kāda ir bijusi raža un daudzi citi ietekmējušie faktori. Bet tai pašā laikā 5% PVN ļauj šo produktu cenu plauktā turēt mazāku un mudina pircējus vietējos dārzeņus un augļus izvēlēties kā prioritāti,” pastāstīja Kelmers.
Zemkopības ministrijas biroja vadītājs Jānis Eglīts teica, ka pagaidām valdība ir vienojusies, ka samazinātais PVN augļiem, ogām un dārzeņiem būs uz turpmākiem trim gadiem, bet jau drīzumā ir plānots sākt darbu, lai tā kļūtu par regulāru likmi.
Tāpat nākotnē tiekot plānots iecerēts paplašināt vietējo produktu loku, kam piemēro samazināto PVN, un šajā sarakstā iekļaut arī pienu, olas, zivis un svaigu gaļu. Par šādu iniciatīvu patlaban tiek vākti iedzīvotāju paraksti portālā manabalss.lv.
KONTEKSTS:
Samazināto PVN likmi 5% apmērā svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem uz pilotprojekta laiku ieviesa 2018. gadā. Samazinātā PVN likme bija iecerēta uz trīs gadiem, un vienlaikus noteikti četri sasniedzamie rādītāji. ZM pabeigusi gala ziņojumu par projekta rezultātiem un norādīja, ka izpildīti visi prasītie kritēriji un samazinātais nodoklis jāsaglabā. Tāpat gan ministrija, gan lauksaimnieki kārtējo reizi rosināja samazināto PVN likmi piemērot arī citām svaigo produktu grupām.
Savukārt FM uzskata, ka pilotprojekts nav bijis sekmīgs un ziņojumā norādītie aprēķini ir interpretēti maldīgi.
