Atbilstoši Ministru kabineta ārkārtas sēdē nolemtajam jaunu pasākumu finansēšanai nākamā gada valsts budžetā jau atvēlēti 117 miljoni eiro. Tomēr līdz nākamajai otrdienai, 12.septembrim, Finanšu ministrijai kopā ar nozaru ministrijām jāatrod iespējas jauniem tēriņiem novirzīt vēl vairāk nekā divus miljonus eiro.
Diskusijas par to, cik lieli papildu piešķīrumi 2018.gada valsts budžetā atvēlami jaunām prioritātēm, ir tikai soļa attālumā no finiša līnijas. Vairākas nozares nākamgad var cerēt uz vērā ņemamu finansējuma pieaugumu, kam nepieciešamie līdzekļi tiks gūti, piemēram, uz vairākiem gadiem atliekot jauna cietuma būvniecību Liepājā.
“Fiskālā telpa 2018., 2019., 2020.gadam šobrīd ir 117 miljoni, 90 miljoni un vairāk nekā 260 miljoni eiro,” pēc valdības ārkārtas sēdes teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), komentējot kopējo jauniem pasākumiem pieejamo budžeta līdzekļu apjomu.
Nākamajam gadam paredzētajos 117 miljonos eiro ietverti arī 28 miljoni eiro, kas paredzēti trešā bērna politikas ieviešanai. “Mēs esam gandarīti par to rezultātu, ko esam sasnieguši, proti, esam panākuši trešā bērna politikas īstenošanu ar ļoti būtisku atbalsta pieaugumu,” pauda Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Ministri vienojās piešķirt līdzekļus augstskolu pedagogu atalgojuma palielināšanai, iekšējās drošības stiprināšanai un austrumu robežas sakārtošanai. Tāpat paredzēts līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijas dārzeņiem un augļiem. Zemkopības ministrijai arī uzdots vienoties ar lielajiem tirgotājiem, lai tirgotāji neuzliek papildu uzcenojumu un ieguvēji būtu patērētāji un vietējie ražotāji.
Tiesa gan, vēl piektdien vispirms valdību veidojošo partiju politiķu sanāksmē, bet pēc tam arī valdības sēdē, kas notika aiz slēgtām durvīm, nolemts papildu līdzekļus piešķirt, piemēram, audžuģimeņu atbalstam un ārlietu dienesta stiprināšanai.
Tādēļ Finanšu ministrijai kopā ar nozaru ministrijām dažu dienu laikā vēl jāatrod vairāk nekā divi miljoni eiro.
“Esmu pārliecināts, ka ministrijas savā starpā tiks ar to galā,” sacīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Daļa no jaunu tēriņu segšanai atvēlētās summas, visticamāk, tiks novirzīta izdevumiem, kam valsts budžeta finansējumu iepriekšējos gados gādājuši Saeimas deputāti. Tas tādēļ, ka nolemts atteikties no iepriekšējos gados praktizētajām “deputātu kvotām”.
Tagad pieprasījumus, kuru iesniedzēji līdz šim meklējuši parlamentāriešu labvēlību, vētīs nozaru ministrijas.
“Ņemot vērā ļoti skaidru politiskas uzstādījumu par to, ka nebūs “deputātu kvotu”, mēs redzam, ka ministrijās ļoti daudzi dažādi pieprasījumi un partijām jāvienojas, kā ar šiem pieprasījumiem tikt galā un kā tos apstrādāt. Nākamnedēļ mēs diskutēsim, kādā veidā tos veidot kā nozarpolitikas atbalsta instrumentu.
Tās nebūs ne deputātu, ne “ministru kvotas”.
Ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedrībai ir nepieciešamas lietas, kas ir arī valstības politikas realizācijai. Latvijā daudzas lietas tradicionāli gājušas caur parlamentu. Šobrīd mēs tās diskutēsim kā valdības programmas,” sacījas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Valdības vadītājs Kučinskis pārliecināts, ka atteikšanās no deputātu kvotām nekļūs par nopietnu apgrūtinājumu budžeta likuma apstiprināšanai Saeimā: “Nevaram atstāt Saeimai neparedzēto līdzekļu rezerves vai līdzīgus mehānismus. Es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti to sapratīs.”
Jāatgādina, ka pērn, apstiprinot šā gada valsts budžetu, atbilstoši Saeimas deputātu priekšlikumiem tika sadalīti gandrīz 28 miljoni eiro.
Budžeta deficīts netikšot palielināts. “Nekādas jaunas fiskālas telpas netiks meklētas. Ar, protams, divām mazām programmiņām, demogrāfijas lietu padomes atbalstītais un atbalsts audžu vecākiem, kur mums vēl ir jāprecizē līdzekļu avots. Tie ir vienīgie. Fiskālā telpa šodien tiek nostiprināta,” sacīja premjers.
Ziņots, ka koalīcijas partneri pagājušajā nedēļā nespēja vienoties par nākamā gada budžetu, jo Nacionālā apvienība demogrāfijas jautājumu risināšanai prasīja ap 85 miljoniem eiro. Tomēr fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro.
Sākotnēji finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) pauda, ka nākamgad demogrāfijas pasākumiem varētu novirzīt 12 miljonus eiro. Savukārt šonedēļ valdošā koalīcija panāca vienošanos par 32 miljoniem eiro ģimenes pabalsta palielināšanai daudzbērnu ģimenēm, atliekot Liepājas cietuma būvniecību.
