Valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) padziļināti vērtēt sašķidrinātās gāzes vai LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā.
Uzņēmums "Skulte LNG Terminal" reģistrēts 2016. gadā. Šī uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Zināms, ka šā gada maijā 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādājās degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēts 2010. gadā. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", tā patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.
Ziņojumā, ko šodien bija plānots izskatīt valdības sēdē, iekļauts neatkarīgu konsultantu izvērtējums par projektu atbilstību Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.
Pašlaik Baltijā sašķidrinātās gāzes terminālis darbojas Lietuvā, Klaipēdā. Savukārt vēlāk rudenī, ap novembri, darbu paredzēts sākt vēl vienam terminālim Paldiskos Igaunijā. Ar tā darbību sašķidrinātās gāzes sagādē lielas cerības saista arī Latvija. Tomēr no enerģētiskās neatkarības viedokļa vēl vienam terminālim Baltijā ir gan vieta, gan vajadzība.
Šodien pēc valdības ārkārtas sēdes, kas notika aiz slēgtām durvīm, bija paredzēts plašāk izklāstīt apsvērumus par termināļa projekta tālāko virzību.
Tomēr pēc drošības dienestu uzklausīšanas EM uzdots precizēt dokumentus, lai valdība šo jautājumu varētu izskatīt un izlemt otrdienas, 30. augusta, sēdē.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes sacīja, ka rīt valdības sēdē plānots pieņemt lēmumu par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu. Premjers atturējās atbildēt uz jautājumu, vai šādu statusu varētu noteikt vienam vai abiem termināļu projektiem. Tāpat premjers neatbildēja uz jautājumu, vai par abiem projektiem no drošības iestādēm ir saņemts pozitīvs atzinums.
Vienlaikus valdības vadītājs norādīja, ka EM turpina darbu pie pētījuma par LNG termināļa ekonomiskajiem aspektiem. Tostarp tiek vētīts, vai valstij būtu jāiesaistās LNG termināļa izveidē, kādā veidā – ar garantijām vai kapitālieguldījumiem, un cik lielā mērā tas būtu jādara.
"Politiski jau pieņēmām lēmumu, ka projekts ir jāīsteno. Trešais solis – cik un kādā veidā valstij vajadzētu piedalīties, lai šis projekts īstenotos," teica Kariņš.
Valdības vadītājs atzina, ka vēlas, lai rīt arī būtu skaidrs LNG projekta īstenošanas grafiks.
Termināļa izbūve nenotiktu ļoti ātri – piemēram, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli plāno uzbūvēt līdz 2024. gadam.
KONTEKSTS:
Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, valdība iepriekš uzdeva EM risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli.
