Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis pēc atgriešanās no valdības sēdes pavēstīja, ka vēl netiek precizēts, kā tas izpaudīsies, bet, visticamāk, būs sankciju padziļināšana šajās nozarēs, arī tā sauktajām dubultā pielietojuma tehnoloģijām, kuras var tiks izmantotas gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
Tas nozīmē, ka var tikt pārskatīti jau noslēgtie līgumi, sadarbības jomas; Krievijai, iespējams, var tikt pārtrauktas piegādes šajās nozarēs un liegti kredīti tehnoloģiju un aprīkojumu piegādēm. Tas būtu nozīmīgs solis.
Valdība norādījusi, ka Eiropas Savienības sankciju pret Krieviju tiešā ietekme uz Latviju būs niecīga, bet galvenais risks ir Krievijas atbildes sankcijas, par kurām šobrīd nekādu prognožu nav. Pēc iepriekšējās pieredzes – tās, visticamāk, būs neproporcionālas un tiks ieviestas pēc principa: sitam, kur sāpīgāk, t.i. Eiropai jūtīgākajās jomās.
„Mēs izvērtējām priekšlikumus, kurus izstrādāja Eiropas Komisija, un šie priekšlikumi attiecas pamatā uz piecām jomām. Tie ir ierobežojumi kapitāla tirgus jomā, ierobežojumi aizsardzības jomas uzņēmumiem, ierobežojumi divējāda lietojuma preču ražotājiem - divējāda lietojuma, tas nozīmē, preces, kas tiek izmantotas gan militārajām, gan civilajām vajadzībām,” informēja premjerministre Laimdota Straujuma.
Sankcijas skars dažādas sensitīvas tehnoloģijas, „pamatā tas ir saistīts ar enerģētiku, naftu”.
„Un notiek diskusija par ieroču embargo. Ieroču embargo mums jau ir noteikts uz jaunajiem līgumiem, bet šobrīd notiek diskusija, ka ieroču embargo jābūt attiecinātam arī jau uz noslēgtiem līgumiem, ko Latvija pilnībā atbalsta,” norādīja Straujuma.
Lai arī jaunās Eiropas Savienības sankcijas Latvijas ekonomiku būtiski neietekmēs, politiķi ir pārliecināti, ka līdz ko tiks piemērota jaunā sankciju pakete, sekos Krievijas atbilde. Cik postošs būs tās efekts pagaidām nav zināms. Tiesa, netiek izslēgts, ka tālāka atbalsta sniegšanas dēļ nākotnē nāksies mainīt valsts fiskālo ierobežojumu rāmjus.
„Ja tās sankcijas būs ar īpaši smagu efektu, mums vajadzēs atvērt jautājumu arī par fiskālo politiku un pretcikliskās makroekonomiskās politikas ieviešanu,” sacīja Straujuma.
Kā vēlāk norādīja premjere, šogad budžeta deficīta rādītājus gan nav plānots mainīt.
