Inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju. Ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes - nedrīkst vairāk nekā par 2 procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP. Valstī jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro, proti, divu gadu laikā pirms pievienošanās Eiropas monetārajai savienībai nacionālās valūtas svārstības attiecībā pret eiro nedrīkst pārsniegt 15%.
Šie ir Māstrihtas kritēriji, kurus Latvija ir izpildījusi, secinājusi Eiro ieviešanas koordinācijas padome. Tagad Latvija lūgs, lai izvērtējumā par to pārliecinās arī Eiropas institūcijas un izsniedz ielūgumu pievienoties eiro zonai. Latvijai jālūdz ārpuskārtas tā dēvētais konverģences izvērtējums, jo šogad Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka negatavo regulāros ziņojumus, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre: „Ņemot vērā, ka šogad EK negatavo konverģences ziņojumu, mums ir jālūdz ārpus kārtas izvērtējums.”
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka gan brīdinājusi, ka Māstrihtas kritēriju izpilde vēl nav simtprocentīgs ielūgums eiro zonā. Pēc viņas ieskatiem, Latvijas uzaicinājumu uz eirozonu noteiks spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus ilgtermiņā. Arī sabiedrības negatīvais viedoklis pret eiro var ietekmēt lēmumu par to, vai Latviju uzaicinās pievienoties eiro lietotāju saimei.
Premjers Valdis Dombrovskis uzskata, ka Latvija spēj pierādīt Māstrihtas kritēriju izpildi ilgtermiņā, ne tikai vienā konkrētā datumā. Nākamo pirmdien valdība lems par konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas komisijai un Eiropas Centrālajai bankai. Premjers gan ir pārliecināts, ka nekādiem šķēršļiem nevajadzētu būt: „Pašreiz nav neviena valsts pret Latvijas uzņemšanu. Varbūt ir valstis, kas ir atbalstošākas un kas ir piesardzīgākas. Domāju, daudz būs atkarīgs no konverģences ziņojuma. Tas ir pirmais solis."
Premjers skaidro, ka ārpuskārtas ziņojuma pieprasīšana nav nekas ārkārtējs: ”Vienmēr var būt diskusijas par dažādiem jautājumiem. Tomēr svarīgākais ir pieturēties pie līguma nosacījumiem, kur ir skaidri definēti nosacījumi. Šeit mēs arī sagaidām, ka netiks izgudroti pēkšņi kādi jauni nosacījumi.”
