Paredzams, ka pamatā lēmums tiks balstīts uz neatkarīgu ārvalstu ekspertu vērtējumu par to, kurš no risinājumiem visvairāk atbilst Latvijas interesēm.
Lēmumu par to, vai Latvijas valstij ir vēlams iegādāties akcijas uzņēmumā, kurš tiks izveidots “Latvijas gāzes” reorganizācijas rezultātā un kura pārraudzībā būs dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvi, varētu pieņemt rudenī. Tā, atbildot uz Saeimas Pieprasījumu komisijas jautājumiem par plānoto rīcību dabasgāzes nozares attīstībā, atklājusi Ekonomikas ministrija.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība’) atklāja, ka ministrija iecerējusi izvērtēt trīs iespējamos rīcības scenārijus.
Viens no scenārijiem paredz, ka valsts vispār neiegādājas operatora akcijas. Otrs scenārijs ir, ka valsts iegādājas vairāk nekā 50% uzņēmuma kapitāldaļu. Vēl viena iespējamā rīcība ir pirkt minimālo kapitāldaļu skaitu, lai nodrošinātu pirmpirkuma tiesības, pastāstīja ministrs.
Ekonomikas ministrija pašlaik gatavo informatīvo ziņojumu valdībai, kuram paredz piesaistīt starptautiskos ekspertus iespējamo scenāriju izvērtēšanai.
Vērtējot iespēju, ka valsts tomēr iegādāsies topošā gāzes pārvades sistēmas operatora akcijas, ekonomikas ministrs norādīja, ka šāds risinājums potenciāli varētu vienkāršot vienota Baltijas dabasgāzes tirgus veidošanos. Tomēr akciju iegāde nebūs pašmērķīga, uzsvēra ministrs.
Arī citas Baltijas valstis iegādājušies pārvades operatorus, un ministrija uzskata, ka tas ir labākais veids, lai veidotu vienotu Baltijas tirgu. Ja šis konsultantu ziņojums parādīs, ka mēs varam to izdarīt citā veidā, mums nav nodoma par katru cenu šīs akcijas pirkt, sacīja Ašeradens.
Savukārt opozīcijas partijas “Saskaņa” deputāts un bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Ivars Zariņš uzskata, ka ministrija ir nepamatoti novilcinājusi šī jautājuma risināšanu, jo par sagaidāmajām pārmaiņām gāzes tirgū ir bijis zināms jau sen.
Zariņš arī norāda, ka viņu nepārliecina ministrijas skatījums uz tālāko dabasgāzes tirgus attīstību. Viņš pauda, ka nav skaidrs, ko valsts var izdarīt, vienkārši sakārtojot likumus, lai komersants varētu strādāt neatkarīgi no tā, vai tas pieder valstij vai ne.
Ivars Zariņš arī pauda bažas, ka valsts ar iespējamo pārvades sistēmas operatora akciju iegādi domā nevis par valsts interesēm, bet gan esošo “Latvijas gāzes” akcionāru interesēm, tādējādi cenšoties izvairīties no starptautiskas tiesvedības.
Jau ziņots, ka Saeimā 11.februārī galīgajā lasījumā atbalstīja pēdējos mēnešos plaši diskutētos grozījumus Enerģētikas likumā. Ar tiem noteikta kārtība, kā konkurencei 2017.gadā tiks atvērts dabasgāzes tirgus un kā tiks reorganizēts līdzšinējais tirgus monopolists - uzņēmums "Latvijas gāze".
"Latvijas gāzes" akcionāri marta otrajā pusē ar pārliecinošu balsu vairākumu vienojās par uzņēmuma reorganizācijas sākšanu, lai līdz 2017.gada 3.aprīlim nodalītu gāzes pārvadi un uzglabāšanu no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus.
Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
