Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Krievija un Ungārija uzkarsē Eiropadomi

Panorāma

Atjaunots Ķemeru ūdenstornis un parks

Valdība pagaidām nespriež par atbalstu Latvijas tranzīta nozarei

Valdība pagaidām nespriež par atbalstu Latvijas tranzīta nozarei

Valdība pagaidām nav diskutējusi par palīdzību Latvijas tranzīta nozarei, ja tā izjutīs pret Baltkrieviju vērsto sankciju ietekmi. Iepriekš Eiropas Savienība (ES) vienojās par sankcijām pret Baltkrievijas tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm. Tās vērstas pret nozarēm, kas Lukašenko režīmam nodrošina lielākos ienākumus – kālija eksportu, naftas pārstrādi, tabakas industriju un finanšu sektoru. 

ES sankcijas pret Baltkrieviju ir aktualizējušas jautājumu par Latvijas tranzīta nozares potenciālajiem zaudējumiem. Rīgas ostai šī problēma ir mazāk aktuāla, jo Baltkrievijas kravu īpatsvars ir vien 5%. Cita situācija ir Ventspils ostā.

Kā norādīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis, tur baltkrievu kravas tagad veido 17% no visām pārkrautajām kravām. Runa galvenokārt ir par kokmateriāliem un zāģmateriāliem.

Taču Purmalis ir vairāk satraukts par to, ka sarežģījumi varētu rasties ar Krievijas kravu transportēšanu caur Baltkrievijas teritoriju.

"Mēs tomēr esam šajā TEN-T tīklā. Tas ir tīkls, kurā jebkuras kravas nosūtītājs, jebkurš kravas aģents saņem šo pilno pakalpojumu, tas ir dzelzceļš, autotransports, kuģis, piestātne, glabāšana. Attiecīgi izslēdzot mūs āra no šī TEN-T tīkla, mēs bijām arī tie, kas izmanto Baltkrieviju kā tranzīta valsti. Un Krievija savas kravas uz Latviju sūtīja tieši caur Baltkrieviju," klāstīja Purmalis.

Pret Baltkrieviju ieviestās sankcijas vairāk gan varētu ietekmēt Lietuvu. Klaipēdas ostu kravu pārkraušanai izmanto viena no pasaulē lielākajām kālija minerālmēslu ražotnēm – Baltkrievijas uzņēmums "Belaruskalij". Uzņēmums caur Klaipēdas ostu pārvadā minerālmēslus, ko pēc tam sūta uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte neizslēdza valsts atbalsta iespēju Lietuvas tranzīta uzņēmumiem.   

"Varu pateikt, ka valdība vērtē situāciju un ir gatava risināt problēmas. Valdība noteikti izvērtēs šo ietekmi.

Cik liela valdības palīdzība būs nepieciešama, teiksim, infrastruktūrai un citām lietām, tik liela tā arī būs," paziņoja Lietuvas valdības vadītāja.

Savukārt Latvijas valdība vēl nav spriedusi par šādu atbalstu Latvijas tranzīta uzņēmumiem.

"Šāds scenārijs un šī situācija vēl nav valdībā apspriesta. Būtu tāda situācija, tad mēs arī attiecīgi skatītos. Bet tāds jautājums vēl nav apspriests," atzina Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Tikmēr "Latvijas dzelzceļš" izvairīgi atbild uz jautājumiem, kā sankcijas pret Baltkrieviju varētu ietekmēt kravu plūsmu caur Latviju. Par to spriest pagaidām ir pāragri, norādīja "Latvijas dzelzceļa" preses sekretāre Ieva Bethere. Kaut arī kravu apjomi krītas, to nevarot sasaistīt ar sankcijām pret Baltkrieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt