Valdība noraida iespēju samazināt PVN likmi pārtikai

Par galveno klupšanas akmeni iecerei šobrīd ir kļuvušas bažas par valsts budžeta ieņēmumiem.

Lai gan samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme pārtika Eiropas Savienībā nav retums, valdība nolēmusi, ka kopumā Latvija to šobrīd īsti nevar atļauties, jo tas liktu gan pārplānot budžetu, gan arī politikas prioritātes citās nozarēs.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šnucins norāda, ka samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme būtu pretrunā arī ar Latvijas izvirzītajiem mērķiem sabiedrības nevienlīdzības mazināšanā.  

„Proporcionāli mazturīgie tērē vairāki, bet lielāks ieguvums no samazinātās likmes būs turīgākām mājsaimniecībām, arī OECD pētījums liecina, ka atbalsts mazturīgajiem caur samazinātām likmēm ir dārgs un samērā neefektīvs,” pauda FM pārstāvis.

Turklāt samazināta PVN pārtikai novestu pie tā, ka iedzīvotāji vairāk pirktu neveselīgāku pārtiku.

Pret ieceri iebilda arī Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone, norādot, ka tas zināmā mērā neatbilst iepriekš par prioritāru dēvētajai nodokļu sloga pārcelšanai uz patēriņu.

Viņa atgādināja, ka valdības un uzņēmēju vienošanās par prognozējamo nodokļu politiku paredz samazināt nodokļu slogu darba spēkam un pārlikt to uz patēriņu, turklāt budžets nevar atļauties samazināto PVN likmi pārtikai, bet pie šī jautājuma varētu atgriezties vēlāk.

Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs norādīja, ka samazināta PVN likme pārtikai būtu atbalstāma ar nosacījumu, ka tiek ieviests akcīzes nodoklis neveselīgām pārtikas piedevām.

Cilvēka veselību lielā mēra nosaka to, ko viņš ēd, vēlamies veicināt, lai cilvēki lietotu veselīgāku pārtiku, ko var panākt, pazeminot PVN visai pārtikai, bet apliekot ar akcīzes nodokli neveselīgas piedevas, skaidroja Belēvičs.

Valdības diskusijā būtiskas bažas izskanēja arī par iespēju, ka PVN likmes samazināšana varētu neietekmēt pārtikas preču cenas un līdz ar to nedot vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā, jo cenu samazināšana atbilstoši nodokļa kritumam tad būtu tirgotāju rokās. 

Ministru kabineta sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu par samazināto PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Ziņojumā Finanšu ministrija norādīja, ka galvenie ieguvēji no samazinātās likmes būtu nevis mazturīgie iedzīvotāji, bet gan iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem. Turklāt tiktu zaudēta būtiska daļa budžeta līdzekļu.

Samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem, lai atbalstītu mazāk turīgo iedzīvotāju grupu, nav efektīvs instruments, uzsver FM. Lai gan mazturīgākie iedzīvotāji proporcionāli tērē vairāk pārtikai nekā turīgākie iedzīvotāji, rēķinot absolūtos skaitļos, lielāku ieguvumu no samazinātās likmes pārtikas produktiem iegūst tieši turīgākās mājsaimniecības. Turklāt PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā, prognozēja FM.

Ministrijas ieskatā, pastāv citi daudz efektīvāki veidi, kā risināt sociālos jautājumus. Mazāk turīgo iedzīvotāju grupu daudz efektīvāk ir atbalstīt ar tiešo nodokļu atvieglojumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūtu tādus pašus labumus, kādus personas ar maziem ienākumiem.

Turklāt FM uzsver, ka Latvijā PVN ir nozīmīgs budžeta finansēšanas avots. Ik gadu tas nodrošina vidēji 25% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem vai vidēji 7% no iekšzemes kopprodukta. Samazinot šos ieņēmumus, valsts ierobežo arī iespējas risināt dažādas sociālas problēmas.

Izvērtējot iespēju samazināt PVN likmi pārtikas produktiem no standarta likmes 21% uz samazināto likmi 12%, valsts budžeta ieņēmumi 2015. gadā būtu par 194,8 miljoniem eiro mazāki.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” uzsvēra, ka pie pašreizējiem noteikumiem pārtiku ir izdevīgāk importēt, jo tad nauda netiek „iesaldēta PVN veidā”.

Šure klāstīja, ka nauda, ko budžets nesaņems PVN veidā, tas atgūs, jo  iedzīvotāji atļautos vairāk maksāt komunālos maksājumus, pirkt labākus medikamentus, investēt izglītībā un kultūrā.

Šure arī pauda, ka PVN likmes samazināšana ļautu arī mazināt „ēnu ekonomiku” pārtikas nozarē par 8%, turklāt nauda budžetā arī ienāktu, jo samazinātos pārtikas imports. 

Šure arī pauda, ka pārtikas federācija aicina valdību pragmatiski izvērtēt, iespējams, nepiemērot samazināto PVN visai pārtikai, bet kādai grupai. Viņa arī pieļāva, ka viss samazinājums neparādītos veikalu plauktos, bet parādītos vismaz puse, un tas jau būtu daudz.  Savukārt DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš  neatbalsta PVN samazināšanos pārtikai. Viņš raidījumā „Pēcpusdiena”  norādīja, ka Latvijas nodokļu sistēmu var padarīt draudzīgāku cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, bet tas jādara, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.  

Jau ziņots, ka portālā "manabalss.lv" savākti vairāk nekā 13 000 parakstu par priekšlikumu noteikt pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% pašreizējo 21% vietā. Saeima, ņemot vērā šo iniciatīvu, uzdevusi valdībai izvērtēt iespējas samazināt PVN pārtikai. Pamatojoties uz šādu izvērtējumu, valdībai Saeimā jāiesniedz attiecīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā vai arī atzinums par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Tirgus un sociālo pētījumu kompānijas "TNS Latvia" novembrī veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 93% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta PVN likmes pazemināšanu pārtikai.

Arī zemnieki un pārtikas ražotāji iepriekš rosinājuši samazināt PVN likmi pārtikai, bet politiķi šo piedāvājumu noraidīja.