Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka jautājums valdības sēdē netika iekļauts, jo neatbilda Operatīvajā vadības grupā lemtajam.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) protestēja, ka iesniegts Operatīvās vadības grupas lēmums. Grupas vadītājs, valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pastāstīja, ka tajā atbalstīta regulāru lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, savukārt izskatīšanai valdībā iesniegts dokumentus, kas atļauj arī neregulārus lidojumus uz trešajām valstīm.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) paziņojumā medijiem norādīja, ka, neatļaujot čarterlidojumus no Rīgas uz trešajām valstīm, notiek nekontrolēta Latvijas iedzīvotāju došanās uz kaimiņvalstu lidostām, lai dotos šādos braucienos.
"Atgriešanās notiek pa sauszemes robežu, kur, kā zināms, nav 100% visu ieceļojošo kontroles. Tādējādi nav iespējams ne apzināt precīzu šādu iedzīvotāju skaitu, ne izsekot viņu uzvedību pēc atgriešanās Latvijā," norādīts paziņojumā. Tādējādi drošāk būtu lidojumus atļaut.
Tūrisma uzņēmumu aplēses liecina, ka katru nedēļu vismaz 500 - 600 cilvēki izmanto pakalpojumus no kaimiņvalstu lidostām. Pašlaik tiekot veikti pasūtījumi vēl vismaz 1500 klientiem, un rezervāciju skaits aug.
KONTEKSTS:
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" jau vēstīja, ka, lai gan Latvijas valdība aicina savus iedzīvotājus atturēties no nesvarīgiem ceļojumiem, lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, daudzi šo aicinājumu ignorē, un arī ceļojuma aģentūras turpina piedāvāt braucienus uz trešajām valstīm.
Lai palēninātu Covid-19 jauno vīrusa paveidu izplatīšanos, valdība līdz ārkārtējās situācijas beigām – 6. aprīlim – pagarināja aizliegumu ārvalstniekiem, tajā skaitā termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, ieceļot Latvijā nebūtisku iemeslu dēļ. Iepriekš šāds ierobežojums bija noteikts no 11. janvāra līdz 25. februārim.
