Panorāma

Jaunie ārsti atgriežas, jo Latvijā lielāka izaugsme

Panorāma

LTV sāk uzņemt seriālu „Saplēstā krūze”

Valdība nākamnedēļ cer lemt par LG sadalīšanu

Valdība nākamnedēļ cer lemt par «Latvijas gāzes» sadalīšanu

Pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem gāzes tirgus atvēršanas mēģinājumiem, iespējams, jau nākamnedēļ valdība lems par uzņēmuma “Latvijas gāze” sadalīšanu. Tas būs pirmais svarīgais lēmums centienos liberalizēt gāzes tirgu. 

Kaut Ekonomikas ministrija pauž gatavību darīt visu, lai tirgus tiktu atvērts pēc diviem gadiem, paveikt to nebūs viegli.

Izšķirošais lēmums par gāzes tirgus atvēršanu Latvijas politiķiem ilgus gadus bijis kā karsts kartupelis. Vēl pērnā gada sākumā Saeima kārtējo reizi atlika plānoto tirgus brīvlaišanu līdz 2017.gada aprīļa sākumam – brīdim, kad beigsies “Latvijas gāzes” privatizācijas līgumā paredzētās monopola tiesības. Par to, kā reāli nodrošināt tirgus atvēršanu valdībā iecerēts spriest jau nākamnedēļ.

„Es ceru, ka nākamās nedēļas koalīcijas sēdē netiks runāts, ka ir iespējams atlikt gāzes tirgus atvēršanu. Mēs pagājušajā sēdē no savas puses prezentējām, ka mūsu mērķis ir gan sadalīt uzņēmumu, gan ieviest īpašuma tiesību atsavināšanu līdz 2017.gadam. Koalīcijas partneri izskatījās atbalstoši, tiesa gan, mēs iedevām laiku domāt, lai no viņiem saņemtu galējo atbalstu un otrdien ietu uz valdības sēdi,” stāstīja ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS).

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ziņojumā par dabasgāzes tirgus reformu paredzēts, ka jau šogad valdībai jālemj par monopoluzņēmuma sadalīšanu, nošķirot pārvades un uzglabāšanas funkcijas. Šo lēmumu valdība cer pieņemt jau nākamās nedēļas  sēdē.

Savukārt nākamgad Ministru kabinets apņēmies uzdot “Latvijas gāzes” akcionāriem pilnībā pārdot nošķirto infrastruktūras uzņēmumu, lai no 2017.gada aprīļa – brīdī, kad beigsies LG monopoltiesības un tiks atvērts tirgus - tas vairs nebūtu saistīts ar esošā monopolista akcionāriem. Tādējādi tiktu novērsti jebkādi riski citu gāzes piegādātāju vai tirgotāju diskriminējošai apkalpošanai. “Latvijas gāze” pret šādu risinājumu gan iebilst.

„Privatizācijas līgums neļauj veikt ātrāku uzņēmuma nodalīšanu. Vienīgais, ja piekrīt mūsu akcionāri,” skaidroja uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka īpašas sarunas ar “Latvijas gāzes” akcionāriem nav vajadzības, tikmēr koalīcijā neizslēdz esošo monopolistu centienus bremzēt uzņēmuma sadalīšanu.

„Šādi riski ir acīmredzami un nopietni. Pirmais ir esošais un ļoti spēcīgais esošā monopolista lobijs, kas ilgus gadus veicinājis nekā nedarīšanu un ir panācis, ka plašajās diskusijās konkrēti lēmumi nav pieņemti,” atzina bijušais ekonomikas ministrs, pašreizējais premjeres padomnieks Artis Kampars („Vienotība”).

Turklāt pat tad, ja valdība nolēmusi virzīt uz priekšu šo jautājumu, tad ir īss laiks, kurā jāpieņem komplicēti lēmumi. Divu gadu laikā ārkārtīgi steidzamā kārtā šādi lēmumi ir grūti pieņemami, norādīja Kampars.

Arī enerģētikas eksperti bažījas, ka politiķu solījums atvērt tirgu jau no 2017.gada dzīvē tā arī var nepiepildīties.

„ Ļoti interesanta situācija ir pēc otrdienas, izlasot valdības rīcības plānu, kas nosaka - valdība ir noteikusi izstrādāt tiesisko regulējumu tirgus atvēršanai līdz 2017.gadam, par termiņu nosakot 2018. gada novembra beigas. Tas neiet kopā ar to apņemšanos kādu mēs publiskajā telpā dzirdam no politiķiem un amatpersonām un šāds termiņš nekādi neiet kopā ar Latvijas politiķu pausto apņēmību stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību,” sprieda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka pēc tirgus atvēršanas ieguvēji būs patērētāji. Kaut pēc „Latvijas gāzes” sadalīšanas pieaugs pārvades tarifi, ikmēneša maksājumus tas ietekmēšot nebūtiski, jo galvenā cenu veidošanas pozīcija atkarīga no gāzes iepirkuma cenas, ko nosaka “Gazprom”. Līdz ko Latvijā būs iespējamas citas piegādes, tā veidosies pēc situācija pasaules tirgos. Piemēram, Lietuvai, kur tirgus ir atvērts, tā jau ir zemāka. 

 Jau ziņots, ka gāzes tirgus atvēršana plānota vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.

Savukārt "Latvijas gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.

Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt