Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums darbaspēka nodokļu mazināšanai paredz sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšanu par vienu procentpunktu, diferencētu neapliekamā minimuma paaugstināšanu personām ar zemiem ienākumiem un atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošām personām, kas varētu mazināt sociālo nevienlīdzību sabiedrībā. Sociālie partneri šīs nedēļas laikā sola sniegt savu redzējumu, kurš no ierosinājumiem varētu būt labākais.
LTRK priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rustovskis norāda, ka vēl ir jāstrādā, lai viedokļus sabalansētu. „Protams, ka uzņēmējus interesē tautsaimniecības attīstība un ekonomiskais izrāviens, kas minēts Nacionālajā attīstības plānā (..) Ja taisa kaut kādas izmaiņas, tad par to ir jāvienojas. Šīs nedēļas laikā galvenais uzdevums būs atrast kompromisu,” saka Rustovskis.
Jau kritiskāks ir Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs, kurš saka, ka sociālajiem partneriem nav pat bijis laika iedziļināties FM trīs piedāvātajās nodokļu izmaiņās. „Premjers pieņēma mūsu kritiku. Tā nevar mūs likt pie sienas (..) Mums vajag izaugsmi un nodarbinātību,” saka Gavrilovs. „Mums ir svarīgi tagad apsēsties pie galda un saprast, vai ir iespējams sasniegt izaugsmi 5% apmērā, vai varam palielināt savu konkurētspēju un uzlabot uzņēmējdarbības vidi,” atzīmē Gavrilovs.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") jau šonedēļ cer panākt kompromisu visu iesaistīto pušu vidū. "Vienojāmies, ka ir jāturpina strādāt pie budžeta ieņēmumu daļas pasākumiem, ne tik daudz koncentrējoties uz Finanšu ministrijas darbaspēka nodokļu samazināšanas priekšlikumiem, bet attiecībā uz partiju un ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem par ieņēmumiem," sacīja Ministru prezidents.
Toties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderis Pēteris Krīgers uzsver, ka arodbiedrības jau gadiem ilgi ir prasījušas pacelt neapliekamo minimumu. „Valdība varbūt pati ir pamanījusi, ka mums valdībā ir nabadzība. Varbūt ieklausīsies, ko teiks sociālie partneri, nevis Starptautiskais valūtas fonds vai Pasaules Banka,” pauž Krīgers.
Nesaskaņas par darbaspēka nodokļa samazināšanas risinājumiem šobrīd ir galvenais šķērslis, kas valdībai liedz vienoties par nākamā gada budžeta ieņēmumiem. Reformu partija uzstāj uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu nākamgad par diviem procentpunktiem. Koalīcija šovakar vienojusies darbu pie valsts budžeta projekta turpināt, pagaidām noliekot pie malas strīdīgos darbaspēka nodokļu jautājumus.
