Ja viss noritēs veiksmīgi, „Liepājas metalurgs” darbu varētu atsākt jau aptuveni vasaras beigās - tā prognozē uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers, kurš uzņēmumam piederošo mantu kopumā ir novērtējis par aptuveni 116 miljoniem latu.
Valstij „Liepājas metalurga” pārdošanas jautājums ir nozīmīgs, jo, pirmkārt, tā ir viens no uzņēmuma lielākajiem kreditoriem - valsts prasījums veido vairāk nekā 70 miljonus eiro no kopējiem 195 miljonu eiro lielajiem uzņēmuma parādiem. Otrkārt, uzņēmuma darbības apturēšanas dēļ darbu ir zaudējuši ap 1500 liepājnieki, un jūnijā viņiem beigsies bezdarbnieka pabalstu izmaksa, tāpēc pēc šī perioda pilsētā var izraisīties nopietna sociālā krīze.
„Liepājas metalurga” maksātnespējas administrators nepieļauj iespēju, ka varētu neizdoties pārdot "Liepājas metalurgu", un prognozē, ka uzņēmuma pārdošanas process varētu noslēgties vasarā. Tomēr, pēc viņa teiktā, uzņēmums, visticamāk, netiks pārdots izsoles ceļā, bet sarunu procesā, jo pārdošanas procesa mērķis ir ne tikai iegūt augstāko cenu, bet arī censties atrast pircēju, kas uzņēmuma spētu nodrošināt labākās izaugsmes perspektīvas un ilgtspēju.
„Izsole Civillikuma noteiktajā kārtībā nedotu mums iespēju novērtēt citādi, kā tikai pēc viņa nosauktās cenas. Šajā gadījumā šajā vērtēšanā varētu izmantot arī citus kritērijus, lai gan, jāpiebilst, ka administratoram galvenais uzdevums ir pārdot par maksimāli augstu cenu, lai apmierinātu kreditoru prasības. Bet jebkurā gadījumā ir jāsaprot, ka šeit vērtēšanas kritēriji var būt arī citi - skatoties, cik tas potenciālais pircējs būs finansspējīgs arī nākotnē, cik viņš būs spējīgs attīstīt ražošanu un kādi ir viņa nākotnes plāni,” norādīja Velmers.
Vēl pagājušā gada vasarā interesi par iespēju iegādāties "Liepājas metalurga" akcijas pauda vairāki Krievijas uzņēmumi, piemēram, „Daļpolimetal” un „Rosenergomaš”. Tomēr „Liepājas metalurga” akcionāru nesaskaņu dēļ investoru piesaiste tā arī nebija iespējama.
Jau ziņots, ka uzņēmums pērn gada sākumā nonāca finanšu grūtībās, tas atzīts par maksātnespējīgu, savus līdzekļus jau ir pieprasījuši virkne kreditoru. Valdība pērn nolēma uzņēmumu neglābt, taču bija spiesta samaksāt valsts galvoto kredītu „UniCredit” bankai aptuveni 50 miljonus latu.
