Panorāma

Ekonomisti atbalsta sistēmu atzīst par sabalansētu

Panorāma

Panorāma

Valsts kompensēs pusi no apkures sadārdzinājuma

Valdība konceptuāli vienojas segt pusi no apkures sadārdzinājuma visiem iedzīvotājiem

Nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Tas paredzēts Labklājības ministrijas sagatavotajā un valdības atbalstītajā informatīvajā ziņojumā.

Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi papildu atbalstam iedzīvotājiem plānoti 350 miljonu eiro apmērā. Šiem papildu izdevumiem plānoti divi avoti: lielāki nodokļu ieņēmumi saistībā ar pieaugušo inflāciju un aizņemšanās ārējos tirgos. To, cik daudz būs jāaizņemas un kā tas ietekmēs valsts budžeta deficītu, varēs saprast, tuvojoties rudenim, medijiem pēc valdības sēdes sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Centrālā apkure

Aplēses liecina, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu (MWh). Ekonomikas ministrija piedāvā kompensēt siltumenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkures sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh.

Tādējādi, ja pašvaldības siltumenerģijas tarifs nākamajā apkures sezonā būs 198 eiro par MWh, tad kompensācijas apmērs būs 65 eiro MWh (pēc formulas (198 – 68) / 2). Līdz ar to konkrētajā pašvaldībā mājsaimniecībā rēķins tiktu piestādīts pēc tarifa 133 eiro MWh robežās, kopējās kompensācijas izmaksas visai apkures sezonai no valsts budžeta varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Elektrība, tostarp siltumsūkņu darbināšanai

Mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurei un attiecīgi patērē vairāk nekā 500 kWh mēnesī, valsts varētu kompensēt 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kWh, bet ne vairāk par 0,100 eiro par kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši tirgotāja tarifam, bet virs šī sliekšņa patēriņš tiktu daļēji kompensēts.

Tam no valsts budžeta vajadzētu 15 miljonus eiro.

Tā kā Latvijā nav jāveic siltumsūkņu vai citu uz elektroenerģiju balstītu apkures iekārtu reģistrācija, iedzīvotājiem nāktos iesniegt pašvaldībā apkures iekārtu apliecinošu dokumentu un elektroenerģijas rēķinu, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir mērķēts tieši uz izmaksu par apkuri samazināšanu. Lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu pieņemtu pašvaldība, kurai valsts atmaksā šo kompensāciju.

Gāze

Saskaņā ar aplēsēm dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par MWh. Ekonomikas ministrija piedāvā valsts kompensācijas aprēķinu balstīt uz starpību starp nākamās apkures sezonas dabasgāzes cenu un pagājušās apkures sezonas dabasgāzes cenu 68 eiro par MWh. Aptuvenā cenu atšķirība ir 70 eiro par MWh, no kuras valsts segtu 50%.

Kopējais mājsaimniecību dabasgāzes patēriņš ziemā ir aptuveni 1 TWh, tādējādi maksimālais atbalsta apmērs no valsts budžeta apkures sezonā nepārsniegtu 35 miljonus eiro.

Granulas

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī granulu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 EUR/tonnu apmērā. Tādējādi, ja granulas izmaksās 450 eiro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecība samaksās 375 eiro. Ja granulas maksās 600 eiro par tonnu, tad mājsaimniecība maksās 500 eiro par tonnu un valsts kompensēs 100 eiro.

Tā kā granulu tirgus ir pilnībā neregulēts un nekontrolēts, bet darbojās absolūtajā atvērtajā tirgū, šādas kompensācijas nav ieviešamas caur granulu tirgotājiem. Tāpēc mājsaimniecībām, kas iegādājas granulas, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā (līdzīgi kā ar mājokļu pabalstu), kas lems par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai. Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, kompensēs granulu iegādi jau no 2022. gada 1. maija.

Aplēses liecina, ka mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 tūkstoši tonnas, kā rezultātā kopējās maksimālās budžeta izmaksas būtu 20 miljoni eiro.

 

Pirmdien labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”) pēc koalīcijas sēdes sacīja, ka ir atsevišķs risinājums šķeldas un daļēji arī malkas apkurei, tādējādi “galvenie apkures veidi” sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai ir nosegti. Savukārt otrdien pēc valdības sēdes ministrs sacīja, ka par malkas apkuri atsevišķs atbalsts nav plānots, jo malku mājokļa apkurē izmantojot pamatā tās mājsaimniecības, kas ir mazāk nodrošinātas un kam plānots palīdzēt ar lielāku mājokļa pabalstu.

“Piedāvātais risinājums ir līdzīgs kā iepriekšējā sezonā, kad mums jau bija straujais cenu kāpums. Atšķirība ir tā, ka valsts nāk palīgā tieši tāpat kā citos energoapgādes veidos – ar 50% atbalstu. Tas nozīmē, ka otri 50% paliek paša patērētāja ziņā. Tas tādā veidā arī motivēs gan efektīvāk izmantot siltumenerģiju, gan veikt siltināšanas pasākumus arī privātmājās, ja izmanto centrālās siltumapgādes iespēju, tās var sevi arī regulēt,” norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone par atbalstu apkurei
00:00 / 00:28
Lejuplādēt

Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz oktobra beigām jānāk ar ziņojumu par darbībām, lai būtiski samazinātu dabasgāzes nozīmi centrālajā un individuālajā apkurē.

Tāpat valsts plāno papildu atbalstu mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. 

KONTEKSTS:

Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.  

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt