Panorāma

Dailes teātris atklāj sezonu

Panorāma

Iedzīvotāji visvairāk uzticas «Google» zīmolam

Kā kompensēs elektroenerģijas cenu kāpumu

Valdība dod zaļo gaismu subsidētās elektroenerģijas nodoklim

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu no nākamā gada sākuma ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Budžeta paketē iekļautie likumprojekti paredz, ka šāds nodoklis būtu spēkā četrus gadus un tiktu izbeigts, ja šai laikā samazināsies obligātā iepirkuma komponentes ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoms. Pret jauno nodokli kategoriski iebilst Atjaunojamās enerģijas federācija, kas uzskata - tas graušot tiesisko paļāvību.

Ja arī Saeima pieņems valdības atbalstītos likumprojektus subsidētās enerģijas izmaksu pieauguma ierobežošanai, tad no nākamā gada 1.aprīļa sāks darboties mehānisms, kas Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, apgalvo Ekonomikas ministrija.

Viens no soļiem ir subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana. Tam būs trīs diferencētas likmes par obligātā iepirkuma ietvaros pārdoto elektrību – 15% fosilo energoresursu, proti, dabasgāzes stacijām un 10% atjaunojamo energoresursu stacijām. Savukārt 5% būs jāmaksā par pārdoto elektrību, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās, procesā iegūto siltumu nododot centralizētās apkures sistēmā.

Iecere raisījusi būtiskus iebildumus gan publiskajā telpā, gan arī valdības sēdē. Taču ekonomikas ministru Danielu Pavļutu tas nebiedēja: „Mums, valdībai jāņem vērā komunikācijas disproporcija situācijā, kad kādam, kas iepriekš bijis apdāvināts un bijis par to priecīgs, kad kaut ko ņem nost, protams, tie daudz skaļāk sūdzēsies un norādīs uz savām tiesībām un algos advokātus un PR kantorus nekā tie, kuru dēļ tas tiek darīts, lai Latvijas ekonomika nezaudētu konkurētspēju.”

Tikmēr Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvji sēdē apgalvoja, ka nozare tikšot sodīta iepriekšējo valdību nepārdomāto lēmumu dēļ. „Visi pētījumi rāda, ka tas ir mīts par kaut kādu mistisku virspeļņu. Jā, varbūt ir atsevišķi uzņēmumi, kas varbūt nav bijuši godīgi vai arī peļņa ir lielāka, bet vidēji tiešām - ir konsultantu pētījumu rezultāti -, ka 8-12% vidēji nozarei ir peļņa,” skaidroja federācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Valdības pieņemto lēmumu tomēr aizstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce: „Pirmkārt, ar šo likumprojektu paketi cenšamies sabalansēt šīs intereses. Skaidrs, ka nozares interesēs ir saņemt iespējami lielu atbalstu, tās ir jebkura uzņēmēja intereses. Ar minētajiem labojumiem mēs faktiski sabalansējam intereses, kāds ir atbalsta saņēmējiem, kas tiks aplikti ar jauno nodokļa likmi, un kāds ir visiem patērētājiem, lai nepieaugtu viņu maksājumi par obligāto iepirkuma komponenti. Lai šo balansu atrastu, ir diemžēl zināmas negatīvas darbības jāveic attiecībā pret šiem uzņēmumiem. Galvenais panākt, lai patērētāju maksājumi nākamgad nepieaug.”

Subsidētās enerģijas ražotāji tagad sola dažādas protesta formas, piemēram, vēršanos tiesā. Tiek norādīts arī uz faktu, ka jaunā nodokļa ieviešana vēl nav saskaņota ar Eiropas Komisiju.

Vienā paketē ar subsidētās enerģijas likumu valdība otrdien arī nolēma, ka no nākamā gada aprīļa visi elektroenerģijas lietotāji, arī mājsaimniecības, pirks elektrību brīvajā tirgū. Tāpat valdība šodien lēma par sociālā atbalsta instrumentiem, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Par visiem šiem grozījumiem gan vēl būs jālemj Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt