Panorāma

Policija novērš tiesu izpildītāja nolaupīšanu

Panorāma

Panorāma

Viens grozs un viens nodoklis visiem

Valdība diskusijās par veselības apdrošināšanu sāk runāt par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā

Valsts veselības apdrošināšanai būtu jābūt pieejamai visiem nodokļu maksātājiem, un tam būtu nepieciešamas izmaiņas pašreizējā modelī, aizstājot dažiem strādājošiem pašreiz noteiktās 250 eiro brīvprātīgās iemaksas ar sociālās apdrošināšanas iemaksām un atsakoties no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem. Valdība otrdien uzklausīja Veselības ministrijas redzējumu par izmaiņām, pagaidām gan vienojoties tikai turpināt diskusijas, tajā skaitā par nodokļu sistēmu kopumā.

ĪSUMĀ:

  • Vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem pērn sociālo nodokli pacēla par vienu procentpunktu.
  • Šo naudu novirzīja veselības aprūpei.
  • Citiem nodokļu maksātājiem valsts veselības apdrošināšana nepienāktos.
  • Pagaidām valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu atlika līdz jūlijam.
  • VM piedāvāja arī citos nodokļu režīmos strādājošiem celt sociālo iemaksu par vienu procentpunktu.
  • Tad arī viņiem pienāktos pilns valsts apmaksātais veselības pakalpojumu klāsts.
  • Izmaiņas piedāvāts pieņemt līdz jūlijam, ar pārejas periodu līdz 2020. gadam.
  • Kariņš: Nodokļu izmaiņas jāskatās kompleksi ar novadu refromu un citiem jautājumiem.
  • FM atgādināja: Valdība solīja nodokļu sistēmu nemainīt līdz 2021. gadam.
  • Valdība lēmumu vēl nepieņēma, turpinās diskusijas.
  • Ārsti atteikšanos no diviem groziem apsveic, slimnīcām bažas par pacientu parādiem.
     

Valdība otrdien, 19. februārī, pieņēma zināšanai Veselības ministrijas ziņojumu par izmaiņām veselības apdrošināšanas modelī.

Sociālā nodokļa maksātājiem no pagājušā gada sociālais nodoklis palielināts par vienu procentpunktu, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas - aptuveni 250 eiro gadā. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.

Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma nav gatava “sašķirot” pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima atlika līdz 1. jūlijam.

Grib atteikties no diviem groziem

Tagad Veselības ministrija (VM) piedāvā atteikties no diviem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem, nosakot, ka pilns valsts apmaksāto pakalpojumu skaits pienākas visiem nodokļu maksātājiem, kā arī valsts apdrošinātajām grupām, tajā skaitā 3. grupas invalīdiem, kuriem pašreizējais modelis to neparedz. 

Plāno atcelt priekšteces loloto divu grozu veselības sistēmuKristaps Feldmanis

    Savukārt, lai par valsts apmaksāto veselības aprūpi solidāri maksātu visi iedzīvotāji neatkarīgi no viņu ienākuma veida, tika piedāvāts arī

    par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiem darba ņēmējiem, par kuriem šobrīd šīs iemaksas nemaksā vispārējā nodokļu režīmā, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekiem.

    Pašlaik sociālās iemaksas vispārējā režīmā nemaksā autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksas maksātāji, sezonas laukstrādnieki, pašnodarbinātie, kuru ienākumu nesasniedz valdības noteiktos “griestus”.

    Pašlaik šiem cilvēkiem, lai pievienotos valsts veselības apdrošināšanai, jāmaksā pašiem aptuveni 250 eiro lielas iemaksas.

    Ministrija piedāvāja noteikt iespēju valsts veselības apdrošināšanai pievienoties arī atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, kuras maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet nav nodarbināti kādā no citiem nodokļu režīmiem, piemēram, cilvēki, kuri saņem ienākumus no kapitāla pieauguma. 

    Lai ieviestu šīs ieceres, līdz 1. jūlijam jāgroza vismaz Veselības aprūpes finansēšanas likums, likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Mikrouzņēmumu nodokļu likums, paredzot pārejas periodu līdz 2020. gada 1. janvārim.

    Ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, ievērojot divu grozu modeli, pilnu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozu varētu nesaņemt aptuveni 60 000 cilvēki.

    Kopš 2018. gada septembra iedzīvotāji var brīvprātīgi pievienoties veselības apdrošināšanai, samaksājot konkrētu summu. Tagad VM konstatējusi, ka “vairākkārtīgi atšķiras Veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrādes laikā plānotie ieņēmumi no reāli samaksātajiem - attiecīgi 2018. gadā plānotie 15 480 000 eiro  pret reāli saņemtajiem 178 000 eiro.''

    Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) valdības sēdē norādīja, ka iepriekšējās valdības pieņemtais modelis vienai sabiedrības daļai apdrošināšanu padarīja obligātu, bet otrai ļauj izlemt, ko darīt, līdz ar to “modelis zaudē solidaritātes un taisnīguma jēgu”.

    Viņa uzsvēra, ka izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai valstī būtu taisnīgs veselības apdrošināšanas modelis, kas nodrošinātu solidaritāti. Turklāt sistēma būtu saprotama un viegli administrējama, visi strādājošie solidāri maksātu iemaksu – vienu procentpunktu no  algas – un saņemtu valsts veselības apdrošināšanu.

    “Vēl ir jāņem vērā, ka fiksēts maksājums, neņemot vērā cilvēka ienākumus, ir regresīvs instruments pēc būtības, jo tas, ko 250 eiro nozīmē vienam sezonas lauksaimniekam un cilvēkam, kurš dzīvo no sava kapitāla augļiem, tās ir divas dažādas lietas. Ja vienam šis slogs ir nepanesams, tad otram – tieši pretēji – nepietiekams,” norādīja ministre.

    Viņķele arī norādīja, ka pašlaik veselībai novirzītās sociālās iemaksas veido aptuveni 8% no vairāk nekā miljarda eiro liela veselības aprūpes budžeta, un “nevar ieviest tādas iemaksas, kas būtiski papildinātu budžetu, un reizē neuzliktu nesamērīgu slogu”. Taču ministrijas piedāvātais modelis disciplinētu un nodrošinātu solidaritāti.

    Sāk apspriest nodokļu reformu kopumā

    Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) vadības sēdē norādīja, ka valdība apņēmusies nodokļus nemainīt vismaz līdz 2021. gadam, turklāt visa nodokļu sistēma būtu jāizvērtē kompleksi, jo nodokļu sistēma saistīta, piemēram, arī ar iecerēto novadu reformu, skolu tīkla sakārtošanu.    

    Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) atgādināja, ka valdība solīja nemainīt nodokļu sistēmu līdz 2021. gadam, un piebilda, ka pašlaik valsts administrē septiņus dažādus nodokļu režīmus, un, iespējams, jādiskutē arī par to, ka nav jābūt tik daudziem nodokļu režīmiem, “līdz ar to šis uzdevums ir komplekss”.

    Kariņš ministru diskusijas rezumēja, norādot, ka dažādi nodokļu maksāšanas režīmi nav labvēlīgi pašiem nodokļiem maksātājiem, un viņš uzstāj, ka vienai nozarei nodokļus mainīt, nemainot sistēmu, ir bezatbildīgi. Šāda pieeja būtu kā “sastiķētā mājā, kas neiztur ne vēju, ne aukstumu”.

    Premjers pauda, ka valdība plānoja vienreiz grozīt nodokļu sistēmu 2021. gadā, bet idejiski ir iespēja grozīt sistēmu ātrāk, bet jābūt pamatojumam un aprēķiniem, jābūt tālredzīgiem.  

    “Mums nav mērķis palielināt nodokļu slogu, bet ieviest taisnīgumu un vienlīdzību arī veselības aprūpē,” sacīja Kariņš.

    Veselības ministrijas ziņojums “atvēra mums acis uz netaisnību un problēmām, bet tā nav aprobežota šeit”, līdz ar to valdība nevienu lēmumu nepieņēma, un “atklājam publiski debates”.

    “Risinājumus atradīsim, bet tas jādara kopīgiem spēkiem, tas nav viena ministra rokās,” rezumēja Kariņš.

    Vienlaikus premjers solīja, ka strauju izmaiņu nodokļu jomā nebūšot. Pirms lēmumu pieņemšanas visu daudzkārt pārdomāšot.

    “Es nekādā gadījumā kā valdības vadītājs neveicināšu raustīšanu. Mums pietiek sabiedrību raustīt. Mums vajag iet soli pa solim. Un mēs esam apņēmušies vienreiz griezt nodokļus, nevis gabaliņu pa gabaliņam,” sacīja Kariņš.

    Veselības ministrija turpinās darbu pie iespējamiem risinājumiem, piedāvājot tos izvērtēšanai koalīcijas partneriem un valdībai.

    Ārsti grozu atcelšanu vērtē pozitīvi; slimnīcām bažas par parādiem

    Ģimenes ārsti iecerēto atteikšanos no divu grozu sistēmas apsveic. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece atzina, ka ārsti ir priecīgi, būs mazāk pacientu ar ielaistām slimībām, “jo pacientiem bija bail nākt, nezinot – pienākas pakalpojums vai ne”.

    “Mums nebūs jābūt nodokļu inspektoriem,” piebilda Aizsilniece.  

    Taču tiem, kas vispār nemaksā nekādus nodokļus un nav valsts apdrošināti, jārēķinās, ka ārstēšanās maksās dārgi.

    Plānots, ka turpmāk tikai neatliekamā palīdzība būs par velti visiem – gan nodokļu maksātājiem, gan nemaksātājiem. Tas savukārt nozīmē, ka pat par tik vienkāršu lietu kā apendicīta operāciju rēķins var būt tūkstoši.

    Jau šobrīd katrs desmitais pacients paliek parādā slimnīcai. Lielajām slimnīcām tie ir miljoni eiro gadā. Arī jaunā sistēma nekādi nenodrošinās to, lai slimnīcas saņemtu naudu par katru ārstēto.

    “Slimnīcas un pakalpojumu sniedzēji ir tikai ārstniecības iestādes. Mēs neesam struktūras, kas var piespiest pacientu maksāt. Arī tagad mēs nepiedzenam, dodam piedzinējiem,” norādīja  Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

    To, cik daudz naudas iztērēts, izstrādājot divu grozu programmu, kas tagad iemesta atkritumu grozā, ministre nevar pateikt.  Neviens nav skaitījis darba grupu un ierēdņu algu izmaksas. Visu 26 informācijas datu bāzu apvienošana izmaksājusi 2 miljonus eiro. Taču šī platforma esot ļoti noderīga – tieši tajā beidzot izgaismojas 400 tūkstoši valsts piederīgo, kuri neuzrādās kā nodokļu maksātāji Latvijā. Tajā pašā laikā valsts apmaksāto veselības aprūpi viņi izmanto.  

    Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs un maksā nodokļus citās valstīs, Latvijas medicīnas iestādēs būs jāuzrāda vai nu Eiropas veselības apdrošināšanas karte, vai arī izziņa par apdrošināšanu savā valstī, un tad Latvija varēs izmaksas piedzīt no attiecīgās valsts.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti