Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēlas celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kā arī vēlas uzstāt uz minimālās mēneša darba algas turpmāku paaugstināšanu. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzīmēja, ka tas ir svarīgi, lai Latvija būtu līdzīgā situācijā ar Igauniju un Lietuvu. Kaimiņvalstīs neapliekamo minimumu cēla divus gadus pēc kārtas, bet pie mums tas šogad nav darīts.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera varētu rosināt darbaspēka nodokļa samazināšanu, jo kaimiņvalstīm šīs izmaksas ir mazākas. Šis ir jautājums par konkurenci.
Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns padomes sēdē uzsvēra, ka par 10% vajadzētu palielināt darbinieku atalgojumu, kā arī vēlētos, lai 2,5% no iekšzemes kopprodukta tiktu novirzīti iekšējai drošībai.
Protams, savas vēlmes ir arī veselības nozaru arodbiedrībām, arī izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai ir prasības.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") piekrita, ka vajadzību ir daudz, tāpēc budžetu nepieciešams sadalīt veiksmīgi, meklējot labāko iespējamo līdzsvaru.
Ceturtdien tikšanās laikā netika konkrēti diskutēts par to, ko iekļaut, ņemt vai neņemt vērā. Tika apspriests, kā valdība budžeta veidošanā iesaistīs sadarbības partnerus.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") nozaru pārstāvjus iepazīstināja ar makroekonomiskajiem rādītājiem. Ministrs akcentēja, ka šis ir nenoteiktības un strauju scenāriju maiņas laiks.
"Ir inflācijas situācija. Tā ir augstāka, nekā mēs prognozējām. Tas ekonomiskais scenārijs liek teikt, ja uz šo brīdi tas ir šāds, tad tā izpildīšanās prognoze ir 50/50. Tas var būt tāds pats, var arī nebūt. 2023. gadā tiek plānots iekšzemes kopprodukta kritums par 0,6%, tātad mēs ejam seklā recesijā," atzīmēja Ašeradens.
Tagad sadarbības partneri ar savu nozaru ministrijām apspriedīs nepieciešamās vajadzības. Plānots, ka 9. februārī budžeta plānu valdība varētu nodot Saeimai.
KONTEKSTS:
Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2023. gadam veido 2,23 miljardus eiro, neatkarīgo institūciju pieprasījumi – 36,8 miljonus eiro. Savukārt pieejamais finansējums jaunajām prioritātēm paredzēts 215 miljonu eiro apmērā.
