Tādā veidā Satiksmes ministrija cer novērst līdzšinējo praksi, ka no aptuveni 500 miljoniem eiro, ko gadā nodokļos samaksā autoceļu lietotāji, tikai mazliet vairāk nekā 200 miljoni tiek piešķirti ceļu uzturēšanai un remontdarbiem.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) rosināja grozījumu skatīšanu atlikt līdz septembrim, lai Satiksmes ministrija kopā ar Finanšu ministriju izstrādātu ziņojumu par papildu naudas avotiem autoceļiem.
Lēmumam piekrita arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība): “Jābūt jau iezīmētiem tālākiem redzējumiem: vai tas ir autoceļu fonds klasiskā izteiksmē, kā tas bija līdz 2003.gadam kā speciālais budžets; bet premjers ir tanī pusē, ka ir jābūt šiem iezīmētajiem līdzekļiem, kas nodrošina mūsu ceļu tālāku uzturēšanu un remontu. Premjers šo ir ņēmis sev kā prioritāro jautājumu. Protams, mēs turpināsim diskusijas, saliekot kopā visus grafikus, kas saistās ar struktūrfondu iespējamiem finansējumiem, lai mēs varētu tādā veidā nodrošināt autoceļu finansēšanu.”
Jau ziņots, ka ceļu sakārtošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem paredzēti 218 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem paredzēts pārbūvēt 345 km valsts galveno autoceļu. Taču finansējuma deficīts vietējiem ceļiem sasniedz pat 700 miljonus eiro.
Satiksmes ministrija uzskata, ka ir jāatjauno pirms vairāk nekā 10 gadiem likvidētais Autoceļu fonds – noteikto nodokļu daļu, piemēram degvielas akcīzi, novirzot tieši ceļiem. Taču šis priekšlikums līdz šim nav guvis valdības atbalstu.
