Panorāma

Par spīti riskiem, iedzīvotāji ceļo uz Baltkrieviju

Panorāma

Panorāma

Kara skarto uzņēmēju atbalstam sola 95 miljonus eiro

Valdība apstiprina teju 100 miljonu eiro atbalstu uzņēmējiem kara Ukrainā seku mazināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai palīdzētu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, valdība otrdien apstiprināja atbalstu 94,9 miljonu eiro apmērā. Tas vēl būs jāapstiprina Saeimā.

Ekonomikas ministrija informēja, ka atbalsta priekšlikumi ietverti jaunā likumā – Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumprojektā. Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimai. 

Atbalstam tiks izmantota neizlietotā Covid-19 krīzes laikā piešķirtā nauda, kas ļaus nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai. 

Konkrētus kritērijus, kas atbalstu varēs saņemt, Ekonomikas ministrija vēl izstrādās, taču likumā plānots noteikt, ka atbalsts pienāksies, ja uzņēmumam samazinājies apgrozījums, nācies pārtraukt līgumus, kā arī traucētas piegāžu ķēdes. Atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas.

Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā:

  • izdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām 39 miljonu eiro apmērā,
  • garantijas 22,5 miljonu eiro apmērā,
  • eksporta kredīta garantijas 1,3 miljonu eiro apmērā,
  • pašu kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 32,1 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.

"Jāsniedz "valsts atbalsta plecs" komersantiem, kuri šobrīd izjūt būtisku pieprasījuma samazināšanos, esošo līgumu darbības pārtraukšanu, apgrozījuma samazināšanos, traucējumus piegādes ķēdēs, cenu pieaugumu, kā arī ierobežojumus turpmākām investīcijām. Ar paredzētajiem atbalsta pasākumiem nodrošināsim ekonomiskās situācijas uzlabošanos, veicinot tirgus pārorientāciju un produktivitātes noturēšanu, tādējādi sekmējot kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti," uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).

Uz jautājumu, vai pēc nepilniem trim mēnešiem kopš karadarbības sākuma palīdzība nav novēlota, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") atbildēja, ka jaunā likuma rakstīšanai bijis vajadzīgs laiks.

"Ņemot vērā visu, kas valstī notiek un visu ministru kopējo noslodzi, es uzskatu, ka tas ir saprotamā tempā. Galvenais, lai atbalsts būtu šiem uzņēmumiem," komentēja Kariņš.

Uz to, ka likums ir ļoti vispārīgs, valdības sēdē norādīja arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie"). Viņš iebilda, ka kritēriju trūkums rada dažādus riskus, piemēram, atbalsta sniegšanu uzņēmumiem, kas apzināti riskējuši ar peļņas gūšanu Krievijā par spīti valsts ilgstošajai agresijai pret Ukrainu. 

"Teiksim – aizgāju, uzspēlēju azartspēles, zaudēju. Mēs viņam tagad palīdzēsim. Tas varētu būt tas sliktākais scenārijs. Otrkārt, attiecībā uz garantijām – mēs jau esam devuši "Liepājas metalurgam" 50 miljonus garantiju savā laikā, un visu to nosedzām. Par to ir risks," sacīja Bordāns.

Ekonomikas ministrs Vitenbergs savukārt uzsvēra, ka pēc likuma apstiprināšanas Saeimā katrai programmai valdība izstrādās noteikumus. Tad arī būšot redzams, kam atbalsts pienākas un kam nē. Tas gan arī nozīmē, ka līdz kritēriju apstiprināšanai uzņēmējiem varētu būt jāgaida vairākas nedēļas, turklāt pēc tam būs jāgaida saskaņojums no Eiropas Komisijas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra: "Labāk vēlu nekā nemaz. Līdzīgi arī kā tas bija kovida laikā. Tā dinamika varbūt varēja būt raitāka. [..] Izteikta problēma, ko redzam no saviem biedriem, tiešām ir apgrozāmo līdzekļu trūkums, jo dēļ visiem sadārdzinājumiem īstermiņā ir nepieciešami lielāki līdzekļi, lai iepirktu izejvielas tālākai ražošanai.:

Uzņēmēju organizācijas pārstāvis Endziņš norādīja, ka kopumā topošie atbalsta veidi esot piemēroti, turklāt valsts faktiski naudu netērēšot, jo aizdevumi būs jāatmaksā. 

Plānots, ka aizdevumu, garantiju un eksporta garantiju jaunās atbalsta programmas tiks iesniegtas izskatīšanai valdībā līdz jūnija sākumam, savukārt pašu kapitāla fonda programmu – līdz augustam. Atbalsta programmas uzņēmējiem būs pieejamas pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. 

Jauno atbalsta programmu īstenošanai paredzēts:

  • valsts budžeta finansējums, kas "Altum" iepriekš piešķirts saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu;
  • Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums; 
  • īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti