Paredzēts, ka kredītbirojos apkopos informāciju par cilvēka parādiem un laikus veiktajiem maksājumiem par visa veida pakalpojumiem. Pašreiz cilvēki pret savu kredītvēsturi izturas diezgan vieglprātīgi. Liela daļa cer, ka viņu grēki paliks neredzami un neietekmēs attiecības ar pakalpojumu sniedzējiem.
Īpaši smaga situācija izveidojas cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi. „Bieži vien mēs esam vērojuši tādu bēdīgu tendenci, ka cilvēki ar zemiem ienākumiem vai tādi, kuriem vispār nav ienākumu, ņem kredītus un pēc tam rodas diezgan negatīvas sekas – nevar šos kredītus atmaksāt un viņiem attiecīgi tiek piemēroti līgumsodi vai arī piedāvāts par diezgan dārgu samaksu pagarināt kredīta termiņus,” skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ieva Baldiņa – Brūklīte.
Tomēr viens no Kredītbiroju likuma mērķiem ir iegrožot tos cilvēkus, kuri vēlas uzņemties jaunas kredītsaistības, kaut gan nav tām gatavi.
Kredītbirojos
Ikdienā cilvēki finanšu saistības asociē ar banku darbību. „Tā jau nevar ņemt vienkārši kredītus, ja ir kādi parādi jau citās bankās,” norāda Inese. Tomēr uzmanīgākiem vajadzēs kļūt arī tiem iedzīvotājiem, kuri godprātīgi norēķinās par kredītmaksājumiem, bet ne vienmēr samaksā soda naudas par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Līdz ar to kredītbirojos varēs redzēt arī citus cilvēku maksājumus.
„Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa piebilst, ka laba kredītvēsture var atmaksāties finansiāli, kad būs izveidots iedzīvotāju kredītreitings. Tajā būs vērtēta cilvēku godprātība finanšu saistību kārtošanā. „Iespējams tālākā nākotnē ar šo kredītreitingu diezgan tieši arī varētu būt saistītas pakalpojuma cenas, pakalpojuma izmaksas. Un tur pat, piemēram, viena procentpunkta starpība – par vienu procentpunktu zemāka hipotekārā kredīta likme jau visa kredīta atmaksas periodā nozīmē vairāku tūkstošu latu ietaupījumu,” skaidro Kauliņa.
Uzņēmumi cilvēka maksāšanas vēsturi gan varēs aplūkot tikai ar cilvēka paša piekrišanu.
