Saeimas ierosinājums par iespēju atjaunot pretrunīgi vērtēto mikrouzņēmumu nodokļa 9% likmi paredzēja to piemērot uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados.
Valdība šo ierosinājumu ir būtiski koriģējusi, iesakot noteikt 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro.
Kā norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”), kurš šobrīd pilda finanšu ministra pienākumus, vienlaikus ar nodokli paredzēts ieviest vēl trīs papildus pasākumus: "Paredzēts ieviest trīs kompleksus risinājumus, sākot ar 2016.gadu. pirmais būtu pakāpeniska minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieviešana. Otrs, profesionālo darbības jomu noteikšana, kurām nebūs tiesības izvēlēties mikrouzņēmumu nodokli. Treškārt, mikrouzņēmuma darbinieks atkarībā no sociālās apdrošināšanas problēmu risinājuma pozitīvā efekta ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu 3-5 gadus."
Valdība savā ziņojumā arī norādījusi, ka ir jāņem vērā arī fakts, ka mikrouzņēmumu nodokļa 9% likmes ietekme uz valsts budžetu būs lielāka, nekā iepriekš prognozēja Saeimas deputāti un ekonomikas ministrija.
„2016.gadā tie vairs nav 7,2 miljoni, bet jau 13 miljoni eiro, 2017.gadā – 18,1 miljons eiro. Un ja mēs neatradīsim kompensējošos mehānisms attiecībā uz 2016., 2017.gada budžetu, tad mēs noteikti varētu atgriezties budžeta izstrādes kontekstā pie šī likumprojekta vēlreiz,” komentē Matīss.
Apstiprināto valdības nostāju atbalstījuši praktiski visi ministri, un, pēc premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) teiktā, vienīgais izņēmums bijis klāt neesošais finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”).
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka valdības sagatavotais ierosinājums ir uzskatāms par kompromisu starp finanšu un ekonomikas ministriju nostājām: „Protams, būtu priecīgāka, ja būtu vēl pozitīvāk akcentēta mikrouzņēmumu nodokļa labā ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Bet paldies Finanšu ministrijai, ka vismaz daļēji ņemti vērā mūsu ierosinājumi.”
Finanšu ministrija arī kopumā nav mainījusi viedokli - lai gan mikrouzņēmuma nodoklis izrādījās noderīgs un nodarbinātību veicinošs krīzes apstākļos, ilgtermiņā tas ir drauds līdzsvarotai ekonomikas attīstībai, un arī liels slogs valsts budžetam, jo kopumā no šī gada līdz 2017.gadam valsts budžets negūtu ieņēmumus aptuveni 38 miljonu eiro apjomā.
Iepriekš Saeima apstiprināja pakāpenisku mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielināšanu no 9% līdz 15% turpmākajos gados. Grozījumu autori norādīja, ka iedzīvotāji mikrouzņēmumus nereti izmanto negodīgos nolūkos – nevis, lai dibinātu jaunu uzņēmējdarbību, bet gan izmanto mikrouzņēmumu kā veidu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.
Tagad parlamentā iesniegtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmi pirmos trīs darbības gadus saglabāt 9% apmērā, savukārt nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, likumprojektā paredzēts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā.
2013.gadā veiktās izmaiņas likumā paredz pakāpenisku nodokļa palielināšanu līdz 15 procentiem 2017.gadā, un patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11% gadā.
