"Viens, kas ir vērsts uz nodarbinātības veicināšanu, kā palīdzēt darbiniekiem pārkvalificēties, un otrs virziens ir saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu. Pagaidām gan šis plāns pieņemts zināšanai un to paredzēts iedarbināt tikai tad, ja uzņēmums nespēs vienoties ar kreditoriem un neatsāks darbu," norādīja Pavļuts. "Šos pasākumus mēs esam sagatavojuši tāpēc, lai tos varētu iedarbināt, ja tas tiešām būtu nepieciešams. Mēs šobrīd nesākam tērēt naudu, bet mēs esam gatavi tos iedarbināt, ja uzņēmums nevarētu atsākt darboties," pauda ministrs.
„Par skaitļiem es šodien nerunāšu apzināti. Mēs esam apzinājuši tās vajadzības, kas izrietētu tad, ja tiešām visi darbinieki paliktu bez darba. Nu, protams, tās ir diezgan ievērojamas summas,” sacīja ekonomikas ministrs.
Ministrs gan atzina, ka runa ir par miljoniem latu. Tikmēr Liepājas mērs Uldis Sesks intervijā Rietumu radio atklājis, ka pilsētas rīcībā varētu nonākt aptuveni pieci miljoni latu un pilsētai arī jau ir zināms, kā šie līdzekļi tiks tērēti. Tos paredzēts ieguldīt Liepājas Biznesa centra paplašināšanā bijušā gaļas kombināta teritorijā, kā arī veikt infrastruktūras uzlabojumus Dūņu un Meldru ielās. "Tās būtu teritorijas, kuras piedāvāt uzņēmējiem, kuri jau šobrīd diezgan aktīvi interesējas par Liepāju, par iespēju Liepājā izvietot uzņēmumus, ražotnes. Šobrīd nav pietiekami daudz aprīkotu teritoriju. Ir tukšas teritorijas, kuras tiek piedāvātas, bet ražošanas pārnešana no citas valsts uz Liepāju izmaksā pārāk dārgi," norāda Sesks.
„Liepājas metalurgs” ir lielākais darba devējs Liepājā - uzņēmumā ir nodarbināti gandrīz 5% no pilsētas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šobrīd interesi par uzņēmuma pārņemšanu izrādījuši jau trīs potenciālie investori, bet nevienam vēl nav izdevies vienoties ar visiem tā akcionāriem, kuru starpā jau ilgstoši turpinās konflikts.
Tomēr Liepājas mērs Uldis Sesks joprojām nepieļauj iespēju, ka uzņēmums varētu bankrotēt. „Nepieļauju domu, ka “Liepājas metalurga” darbība netiks atjaunota (..) Bet ir apsveicami, ka valdība lemj par papildu risinājumiem, lai palielinātu darba vietu skaitu Liepājā,” saka Sesks.
Tikmēr nestabilās situācijas dēļ uzņēmuma darbinieki paši meklē jaunas darba iespējas. "Metalurga" arodbiedrības vadītājs Jānis Grava Latvijas Televīzijai norāda, ka kopš aprīļa aizgājuši jau 130 darbinieki - daļa pensijā, daļa atraduši citu darbu, bet 45 iestājušies bezdarbniekos.
Viņš uzskata, ka valdības plānotā, iespējamā palīdzība nekādu labumu nedos. Arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava uzsver, ka valstij būtu jādomā par to, kā atjaunot "Liepājas metalurga" darbību, jo ar kādiem citiem atbalsta pasākumiem palīdzēt, pēc viņa domām, ir praktiski neiespējami. "Tas nav, ka tie slēgts uzņēmums, kurā ir 20 vai 30 cilvēki, bet te ir runa par to, ka tikai Liepājas metalurgā ir 2300 darbinieki, bez tam vēl Liepājā ir dzelzceļš, osta, kuru darbinieki arī zaudēs darbu, ja Liepājas metalurgs neturpinās darboties. Par tiem vispār neviens nerunā," norāda Grava.
Valdības atbalstītais plāns paredz caur Nodarbinātības valsts aģentūru sniegt preventīvus pakalpojumus darbiniekiem - individuālas konsultācijas, tikšanās ar darba devējiem, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus un tamlīdzīgi. Lai Liepājā radītu jaunas darba vietas, plānots arī pārdalīt Eiropas Struktūrfondu naudu un sadarbībā ar Investīciju un attīstības aģentūru īpaši uzrunāt potenciālos investorus.
Tikmēr "Liepājas metalurga" kreditoru klubs turpina sarunas gan ar uzņēmuma akcionāriem, gan potenciālajiem investoriem par uzņēmuma darbības atjaunošanu.
