Valdība atbalsta Ķekavas apvedceļa būvniecību publiskās un privātās partnerības ietvaros

Valdība otrdien, 11.jūlijā, atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc “projektē-būvē-uzturi-finansē” modeļa, informēja “Latvijas valsts ceļi”.

Atbilstoši lēmumam varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

“Šodienas valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā,” uzsver LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis. “Veiksmīgi realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, mēs liekam pamatus arī nākamajiem lielajiem ceļu būvniecības projektiem pēc PPP modeļa, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūvei,” uzsver Lazdovskis.

“Ceļa lietotājiem šis valdības lēmums nozīmē to, ka visiem tiem autobraucējiem, gājējiem un velosipēdistiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablākā, jo tiks atrisināta mūžīgo sastrēgumu problēma, ceļš būs drošāks gan autobraucējiem, gan mazāk aizsargātajiem lietotājiem, proti, gājējiem un velosipēdistiem,” norādīja LVC valdes loceklis.

Publiskās privātās partnerības iepirkuma procedūra tika uzsākta 2018. gada decembrī, un šogad tika saņemti pretendentu labākie un galīgie piedāvājumi. Iepirkuma komisija savu lēmumu par tiesību piešķiršanu slēgt PPP līgumu pieņem pēc tam, kad valdība pieņem galīgo lēmumu par atbalstu projekta realizācijai.

Tuvāko trīs dienu laikā iepirkuma komisija šo lēmumu pieņems un pasludinās uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts partnerības līgums.  

Ķekavas apvedceļš.

Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms 7,78 – 25,0 km. Tā joslas kilometru garums būs ~100 km, tai skaitā:

-           4 joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā): 12,22 km;

-           2 joslu ceļš ar vienu brauktuvi un 1 joslu katrā braukšanas virzienā: 5,36 km;

-           paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi: 20,7 km;

-           tuneļi: 2 gb;

-           tilti un pārvadi: 6 gb;

-           apļveida krustojumi: 10 gb;

-           gājēju tilti un tuneļi: 2 gb;

-           prettrokšņu risinājumi: 6,5 km.

 

Būvdarbu izmaksas

Ķekavas apvedceļa 1 joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas uc), būs aptuveni 1,23 miljoni eiro (bez PVN).

Salīdzinājumam, Saulkrastu apvedceļa (A1) 1 joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007. gadā bija aptuveni 1,25 miljoni eiro.

Valsts maksājumi privātajam partnerim

Projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksās neko. Visus ieguldījumus veiks privātais partneris.

Brīdī, kad būvniecība pilnā apmērā tiks pabeigta, tās kvalitāte būs atzīta par atbilstošu un infrastruktūra būs pieejama sabiedrībai lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.

Pieejamības maksājums ir PPP līguma summa, par kuru puses vienojas, noslēdzot partnerības līgumu. Pieejamības maksājums privātajam partnerim būs līdz 13,5 miljoniem eiro (bez PVN) gadā.

Pieejamības maksājums sedz privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvniecību, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu u.c.

Pieejamības maksājums var tikt samazināts gadījumā, ja Ķekavas apvedceļš vai tā daļa nav pilnībā vai daļēji pieejama satiksmei, t.i., par katru stundu un katru joslas kilometru, kurā attiecīgais būves posms nav pilnībā pieejams, izņemot gadījumus, kad braukšanas apstākļi ir ietekmēti no trešo personu puses (piemēram, autoavārija).

Kas ir pretendenti?

Atbilstoši iepirkuma nolikuma prasībām, 2019. gada augustā sākotnējais finanšu un tehniskais piedāvājums tika saņemts no diviem pretendentiem. Abiem pretendentiem ir iepriekšēja pieredze PPP projektu īstenošanā Eiropā un citās pasaules valstīs. Šī gada aprīlī abi pretendenti iesniedza savus labākos un gala piedāvājumus.

“Cointer Concesiones, S.L.” ir Spānijā reģistrēts “Azvi” grupas uzņēmums, kas specializējas infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā Eiropā un citviet pasaulē..

“Kekava ABT” 80% no kopējā ieguldījuma pieder Luksemburgā reģistrētam investīciju fondam “Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR” (TIIC 2 S.C.A., SICAR), kas specializējas transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos un kuram ir filiāles Luksemburgā, Portugālē un Francijā; 10% - ceļu būves uzņēmumam AS “A.C.B.” un atlikušie 10% - ceļu būves firmai SIA “Binders”.

Partnerības līguma periods

Kopējais partnerības līguma termiņš ir līdz 23 gadiem. No tiem būvniecības periods ir ne vairāk kā 3 gadi (projektēšana un būvniecība). Savukārt pieejamības periods, kura laikā privātais partneris pilnā apmērā nodrošina izbūvētā ceļa ikdienas uzturēšanu un ceļa seguma atjaunošanu, ir ne vairāk kā 20 gadi.

Kāpēc Ķekavas apvedceļš?

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērso  blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kāpēc valsts neaizņemas un nerealizē pati?

Šāda apjoma aizņēmums apgrūtinātu valsts fiskālo telpu, jeb tiesības aizņemties citiem nacionālas nozīmes projektiem, ilgtermiņā nepārkāpjot ES nosacījumus par valsts budžeta deficīta robežām.

Turklāt publiskā un privātā partnerība ļauj risināt problēmu jau tagad, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu vidējā termiņā.   

Kāpēc PPP?

PPP modelis paredz, ka valsts “iegādājas” ceļu uz nomaksu, kur pirmos divus gadus valsts nemaksā neko, savukārt sākot ar trešo gadu 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamata summu, gan procentus.

Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas projekta izmaksas būtu jāsedz uzriez un no valsts budžeta.

PPP ir tradicionāls un izplatīts veids kā tiek realizēti lieli infrastruktūras projekti citās Eiropas valstīs.

Būvniecība un uzturēšana

Ķekavas apvedceļš būs pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk., brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt.

Privātais partneris garantē, ka vēl 5 gadus pēc PPP līguma darbības beigām Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti