Atvieglotos nosacījumus speciālistu piesaistei piemēros, noformējot darba atļaujas gadījumos, ja darbam Latvijā šajās profesijās tiek uzaicināti trešo valstu pilsoņi.
Profesiju sarakstā iekļautas 237 profesijas un specialitātes:
- zinātnieki, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, statistiķi – 49 profesijas;
- informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālisti – 51 profesija;
- apstrādes rūpniecības speciālisti – 85 profesijas;
- elektrotehnoloģijas un elektrotehnikas un būvniecības jomas speciālisti – 36 profesijas;
- finanšu analīzes jomas un pārvaldes vecākie speciālisti – 7 profesijas;
- zvejas kuģu vadīšanas jomas speciālisti – 2 profesijas;
- gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes jomas speciālisti – 7 profesijas.
Ekonomikas ministrijā uzsver – valdības piedāvātais risinājums ir ar noteikumiem atvieglot piekļuvi Latvijas darba tirgum augsti kvalificētam darbaspēkam no trešajām valstīm. Taču tas nenozīmē, ka durvis vērs pārmērīgi plaši, saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti vairāki atvieglojumi. Ja nodarbinātais vēlēsies saņemt Eiropas Savienības zilo karti, kas ir termiņuzturēšanās atļauja, minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2. Pašreiz šis koeficients ir 1,5. Citos gadījumos ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas. Līdz šim termiņš bija ne mazāk kā mēnesis.
Arodbiedrībām iebildumi
Tiesa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns iebilst, ka
augsti kvalificētiem darbiniekiem būtu jāņem vērā nevis vidējā darba samaksa tautsaimniecībā, bet gan vidējā darba samaksa specialitātē.
Baldzēns min piemēru ar datu bāžu programmētāju atalgojumu: pērn novembrī vidējā darba samaksa bija 2278 eiro, taču jaunie noteikumi paredz, ka ārvalstniekiem varēs maksāt arī 1129 eiro. „Būtu garantēts tas, ka nav nekāda algu dempinga, ka mūsu darbinieki netiek izspiesti no savām darbavietām. Ka viņiem nepiedāvā darba līguma grozījumus ar tendenci samazināt darba samaksu, jo ieplūdis svaigs darbaspēks, kvalificēts, labs, kas var veikt tos pašus pienākumus par mazāku naudu. Un rezultātā mūsu cilvēki vai nu samazina darba samaksu vai arī kļūst par bezdarbniekiem un dodas, piemēram, uz Vāciju, Franciju, Norvēģiju, kur darba samaksa ir augstāka nekā pie mums,” skaidro Baldzēns.
Vienlaikus ministrijā uzsver, ka līdzšinējie nosacījumi reglamentētajām profesijām paliek spēkā, tajā skaitā valodas zināšanas un attiecīgi sertifikāti.
Valdības sēdē bažas par Latvijas zinātniekiem savukārt pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņas ieskatā zinātniekiem, kas Latvijā ieradīsies strādāt no trešajām valstīm, noteikumi būs labvēlīgāki nekā daudziem Latvijas zinātniekiem.
“Un tad ir šis jautājums, kādēļ tam, kas ieceļos, maksāsim ne mazāk kā 859 eiro, bet mūsu zinātniekam, rēķinot pēc visām formulām, mēs lūkojam uz 700 eiro. Tas ir diskriminējoši, mūsuprāt,” pauda Vanaga.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija paredz, ka izsniegto darba atļauju skaits būtiski nepalielināsies,
jo primāri atvieglojumi vērsti uz to, lai tiktu paātrināts darba atļauju noformēšanas process ārzemniekiem, kurus plānots nodarbināt konkrētajās specialitātēs, sniedzot iespēju darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus.
Jaunos noteikumus kopumā izmantos ne vairāk kā 200-300 cilvēku gadā. 2016.gadā tika izsniegtas 677 darba atļaujas ārzemniekiem, kas nodarbināti Ministru kabineta noteiktajā specialitāšu un profesiju sarakstā.
Savukārt Latvijas zinātniekiem lielāka skaidrība varētu būt martā. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība atgādina, ka Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē aicinās pārskatīt zinātnes bāzes finansējuma nodrošinājums.
Iepriekš vairākkārt atlikta augsti kvalificētu viesstrādnieku saraksta skatīšana valdībā. Uzņēmumi bija pauduši satraukumu par darbaroku trūkumu, savukārt arodbiedrības iebildušas pret vairāku profesiju iekļaušanu sarakstā. Tā no saraksta izslēgti mediķi, bet satraukumu par zinātnieku iekļaušanu sarakstā paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
