EM priekšlikums paredz samazināt PVN likmi elektroenerģijas gala patērētājiem no pašreizējā 21% līdz 5%. To preses konferencē pēc koalīciju veidojošo politisko spēku tikšanās sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
PVN likmes samazināšana ļautu samazināt gala rēķinu visiem elektroenerģijas lietotājiem vidēji par 13%, skaidroja Vitenbergs.
“Šis pat varētu būt fiskāli neitrāls piedāvājums, jo, augot elektrības cenai, pieaug arī iekasēto nodokļu apmērs,” pauda Vitenbergs.
Ekonomikas ministrs arī piebilda, ka priekšlikums samazināt PVN likmi pirmdien guva "lielu koalīcijas atbalstu".
Tomēr konkrētus priekšlikumus EM plāno sagatavot ar Finanšu un Labklājības ministriju un piedāvāt koalīcijā nākamnedēļ. Vitenbergs arī pieļāva, ka konkrēts lēmums par atbalsta mehānismiem valdībā varētu tikt pieņemts jau nākamnedēļ.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) preses konferencē norādīja, ka ministrijas izskatīs dažādus risinājumus, lai pēc iespējas varētu paplašināt atbalstu ekonomikai šajā ziemas sezonā.
Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) piebilda: “Neuzskatītu šo [elektroenerģijas cenu] situāciju par pilnīgi normāli civilajam pilsonim menedžējamu. (..) Es tikai priecājos, ka ir sadzirdētas mazākumā esošās balsis, lai amortizētu iespējamo cenu pieaugumu.”
Tāpat deputāts atzīmēja, ka EM atbalsta mehānismi nebūs “tālu azotē jāmeklē”. Arī ekonomikas ministrs Vitenbergs izteicās, ka līdz ar samazinātu PVN likmi elektroenerģijai tiek apsvērti dažādi atbalsta mehānismi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kas bijuši jau iepriekš.
“Energoresursu cenas tuvākajā laikā atstās ļoti nopietnu ietekmi uz uzņēmēju un mājsaimniecību maciņiem. Ātrs risinājums ir nepieciešams. (..) Visticamāk, nākamajā pirmdienā koalīcija vienosies,” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).
KONTEKSTS:
Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģijas cenu pieaugumu, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ienākumus. Elektroenerģijas cenu pieauguma tendence vērojama visā Eiropā, un tam pamatā ir faktori, kas jau iepriekš noteica cenas pieaugumu – augstās gāzes un CO2 izmešu kvotu cenas pieauga vēl, un, pazeminoties gaisa temperatūrai, pieauga elektroenerģijas patēriņš.
Cenu kāpums kļuvis vēl straujāks, sākoties jaunajai apkures sezonai. Eiropas Savienība un dalībvalstis domā par risinājumiem, lai mājsaimniecības varētu atļauties samaksāt par siltumu un elektrību.
Novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka
Šā gada 1. septembrī sāka darboties aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS) – jauns risinājums automātiskā atbalsta piešķiršanā elektroenerģijas izmaksu segšanai daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, maznodrošinātajām mājsaimniecībām.
No šā gada 1. novembra visām aizsargātā lietotāja grupām jau par 10 eiro tika palielināts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju, tādējādi kompensējot straujo elektroenerģijas cenu kāpumu. To paredz valdībā atbalstītie grozījumi aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.
Savukārt seniori, kas ir vecāki par 60 gadiem un kas vakcinējušies pret Covid-19, piecus mēnešus var saņemt 20 eiro ikmēneša pabalstu energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai.
