Uzņēmums tiks pārdots kā vienota vienība, kopā ar infrastruktūru un tā pieeju ostai, jo tas ir svarīgi uzņēmuma darbības nodrošināšanai un iespējai atjaunot ražošanu.
21.februāri paredzēta kreditoru sapulce, kurā uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers lūgs pagarināt pārdošanas terminu par sešiem mēnešiem, cerot, ka līdz augustam izdosies atrast investoru.
Pašlaik interesi par uzņēmuma iegādi izrāda dažādi iespējamie pircēji gan no Eiropas, gan no NVS valstīm.
Uzņēmums novērtēts par 117 miljoniem eiro, savukārt kreditoru prasības sasniedz 195 miljonus eiro. Ja uzņēmumu neizdosies pārdot līdz augustam, pastāv iespēja vēlreiz lūgt kreditoriem atļauju pagarināt pārdošanas termiņu.
„Finanšu ministrijai nav pamata apšaubīt administratora piedāvāto un izstrādāto „Liepājas metalurga” pārdošanas plānu. Diskutējām kādu laiku, ministriem bija jautājumi izpratnei, bet kopumā atbalstījām,” pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma. Viņa norādīja, ka valdība nelēma par iespējamām pārdošanas summām, jo uzņēmums tiks pārdots starptautiskajā tenderī, kur summas piedāvā otra puse.
Lai no ražotnes pārdošanas gūtu pēc lielākus ienākumus, uzņēmums tiks pārdots starptautiskā tenderī un kā vienots veselums, saglabājot arī tam pieeju ostai. Uzņēmuma pārdošanu ir plānots noorganizēt šī gada pavasarī, un, ja viss noritēs veiksmīgi, jau vasarā tas varētu atsākt darbu. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, vai pārdošana būs pietiekami veiksmīga, lai no tās spētu segt kopējās kreditoru prasības 196 miljonu eiro apjomā.
Piesaistīt pēc iespējas lielāku pircēju skaitu un nodrošināt pēc iespējas ātrāku uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē - šādi ir valdības apstiprinātā maksātnespējīgā uzņēmuma pārdošanas plāna galvenie mērķi.
Finanšu minisrs Andris Vilks ("Vienotība") norādīja, ka ir svarīgi nesadalīt uzņēmumu un nodrošināt tam pieeju ostai. ”Jo osta un uzņēmums ir svarīgi ikvienam investoram, kas jau līdz šim ir izteikuši interesi par uzņēmumi. Un, lai process būtu pēc iespējas raitāks, lai mēs spētu uzrunāt pēc iespējas vairāk investoru, kas ir starptautiskie investori, nevis vietējie, tiks organizēts starptautisks tenderis. Un tas laiks ir acīmredzot pavasara mēneši - ir ļoti svarīgi, lai vasarā uzņēmums varētu sākt strādāt. Investoru interese par uzņēmumu joprojām ir - kā par vienotu veselumu,” klāstīja Vilks.
Uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers šobrīd gan neuzņemas prognozēt, cik lielu summu būs iespējams iegūt uzņēmuma pārdošanas procesā, un norāda, ka to noteikts investoru interese. Tomēr valsts, kura ir apmaksājusi „Liepājas metalurga” kredītu gandrīz 70 miljonu eiro apjomā, kā nodrošinātajam kreditoram izredzes atgūt līdzekļus ir labas.
„Nespekulēsim tagad ar cenām - tās mēs dzirdēsim no potenciālajiem investoriem pircējiem. Kā nodrošinātais kreditors valsts saņemt pirmā no ķīlas pārdošanas vērtības. Pārdošana tiek organizēta tā, lai kreditori atgūtu šo naudu - ne tikai valsts, bet arī citi kreditori. Bez valsts ir arī citi - nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori. Un mērķis ir iegūt maksimāli un atgūt visu summu. Tāpēc izvēlētās pārdošanas metodes ir vērstas tieši uz šiem mērķiem,” uzsvēra administrators.
Savukārt Valsts kase joprojām piešķir arī līdzekļus, lai nodrošinātu ražotnes gatavību darba atsākšanai, norādīja Valsts Kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
„Valsts kopā ar pārējiem nodrošinātajiem kreditoriem priekšfinansē maksātnespējas procesu, un šie izdevumi tiks attiecināti uz maksātnespējas procesa izdevumiem un atlīdzināti pirmkārt. Maksātnespējas procesā šis finansējums šobrīd ir aptuveni 1,5 miljoni eiro, un lielākā daļa ir saistīta ar rēķiniem „Latvenergo”, „Latvijas gāzei”, citiem izdevumiem - tai skaitā arī darbiniekiem, lai varētu šīs iekārtas uzturēt darba kārtībā un pārdot,” klāstīja Āboliņš.
Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" jau pērn pavasarī pārtrauca ražošanu, savukārt 12.novembrī Liepājas tiesa pasludināja "Liepājas metalurga" maksātnespēju, kā rezultātā uzņēmums pilnībā pārgāja administratora pārraudzībā. Tika sākta darbinieku masveida atlaišana, un kopumā darbu zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku.
