Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas procesā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbība, lai ES piešķirtais finansējums tiktu izmaksāts pamatoti, un līdzekļi investēti sabiedrības interesēs.
Sistēma nodrošinās plānā noteikto mērķu un atskaites punktu sasniegšanas uzraudzību. Lai uzraudzību veiktu efektīvi un pārskatāmi, tiks apkopota standartizētu kategoriju dati un informācija, kas ļautu novērst un konstatēt pārkāpumus, proti, krāpšanu, korupciju, interešu konfliktu un dubulto finansējumu Atveseļošanas fonda plānā atbalstītajos projektos, skaidroja ministrijā.
Lai sasniegtu attiecīgo mērķi, Ministru kabineta noteikumos noteikta Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība, atbildīgās institūcijas, kas nodrošinās noteikto īstenošanas un uzraudzības uzdevumu, informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtība u.c. nosacījumi.
Finanšu ministrijā lēsa, ka kopā uz visu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas periodu sešu gadu garumā plānoti 32,3 miljoni eiro, kas nepieciešami plāna ieviešanai un vadības un kontroles sistēmas nodrošināšanai.
Visi nepieciešamie finanšu resursi Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai ir plānoti kā terminēti uz noteiktu laiku – līdz Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas pilnīgam noslēgumam.
Eksperti aicina sekot līdzi, vai nauda tiek tērēta mērķim
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Sandra Jēkabsone Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja plāns tika sagatavots lielā steigā, jo laika tam bija maz, tāpēc vajadzētu sekot līdzi, kur fonda nauda realitātē nonāks.
Proti, vai tā tiks ieguldīta, lai risinātu ilgtermiņa problēmas Latvijā – nevienlīdzību, kā arī nespēju konkurēt ar kaimiņvalstīm.
Jēkabsone atgādināja par Eiropas Savienības struktūrfondu naudu ieguldīšanu vairākās nozarēs, kas tajās radīja burbuli. Tas var atkārtoties arī ar Atveseļošanas fonda naudu, ja netiks kontrolēta tās ieguldīšana.
Pēc Jēkabsones teiktā, valstij vajadzētu ieguldīt nozarēs, kas var veicināt ekonomikas attīstību. Pirmām kārtām tā būtu zinātne. Tai stratēģiskajos mērķos bija plānots veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta, bet Nacionālā attīstības plānā izveidē finansējums samazināts līdz 1,5% no IKP. Profesore uzsvēra, ka realitātē zinātnei tiek atvēlēti tikai 0,6%. Viņa vēlētos redzēt ilgtermiņā nospraustu plānu izpildi, piemēram, kā tas bija ar 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai.
Finansista Ģirta Rungaiņa vērtējums bija vēl skaudrāks. Viņš sacīja, ka Latvijā budžeta pildīšanai turpina cerēt uz kokapstrādi, tranzītu un tamlīdzīgām jomām. Tomēr šāds bizness bez pievienotās vērtības mūsdienās nav konkurētspējīgs.
Rungainis uzsvēra, ka Latvijā nepieciešamas izmaiņas, lai varētu izglītot cilvēkus, kuri radītu 21. gadsimta uzņēmumus, kas spētu konkurēt pasaulē. Pēc finansista teiktā, Lietuva un Igaunija ir konkurētspējīgākas, jo tajās nepaļaujas tikai uz budžeta naudas pārdali, bet tiek nopelnīts papildus. “Nevajag neko pārdalīt. Te naudas nav,” viņš izteicās par Latvijas pieeju. Runājot līdzībās, Rungainis sacīja, ka nevajag apēst sēklas kartupeļus, jo tad uz ražu nevar cerēt.
KONTEKSTS:
Atveseļošanas un noturības mehānisms ir jauna, Eiropas Komisijā centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Atveseļošanas un noturības mehānisma 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa Latvijai būs pieejama jau drīzumā. Tomēr, aplūkojot līdzekļu ieguldījumu plānu detalizētāk, eksperti norādīja uz būvniecības nozares pārkarsēšanas risku. EK Latvijas plānu apstiprināja jūnija beigās, bet 13. jūlijā apstiprinājums tika gūts arī Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).
