Panorāma

Panorāma

Panorāma

Valdība uz starta: reģionālā reforma

Valdība apstiprina budžeta rāmi

Valdība akceptē šā gada budžeta rāmi; tēriņi pieaugs par 400 miljoniem eiro

Ministru kabinets ārkārtas sēdē piektdien, 8. februārī, akceptēja šā gada valsts budžeta rāmi. Konsolidētā budžeta ieņēmumi šajā gadā plānoti 9,2 miljardi eiro, bet izdevumi – 9,4 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu gan budžeta ieņēmumi, gan izdevumi pieaugs par aptuveni 400 miljoniem eiro, tomēr daļa nozaru šogad tā arī nesaņems tām apsolīto papildu finansējumu.

ĪSUMĀ:

  • Valsts šā gada budžeta izdevumi plānoti 9,4 miljardi eiro, ieņēmumi - 9,2 miljardi eiro.
  • Budžeta deficīts plānots 0,7% no IKP, valsts ekonomikas izaugsme plānota 3% apmērā.
  • Budžeta tēriņi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugs par 400 miljoniem eiro.
  • Papildu nauda lielākoties piešķirta iepriekšējās Saeimas un valdības lēmumu izpildei.
  • Pedagogiem iepriekš dotais solījums šogad turpināt algu palielināšanu netiks izpildīts.
  • LIZDA savu centīsies panākt Saeimā, kam par budžetu būs jāsaka galavārds. 
  • Saeima 2019. gada valsts budžetu varētu pieņemt šā gada aprīļa sākumā.

Ar šā gada budžetu pildīs iepriekšējo Saeimu un valdību lēmumusMadara Fridrihsone
    Šajā gadā valsts budžetā plānotie izdevumi par aptuveni 200 miljoniem eiro pārsniegs ieņēmumus. Budžeta deficīts būs 0,7% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Finanšu ministrijā (FM).

     

    Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka budžeta deficītu šogad nav plānots palielināt, un tas atbildīs Eiropas Komisijas (EK) norādēm. Budžets veidots, pieņemot, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 3%.

    Papildu nauda lielākoties iepriekšējiem solījumiem

    Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts finansējums, lai kompensētu budžeta iztrūkumu, kas iepriekš lēsts 44,5 miljonu apmērā. Piemēram, Labklājības ministrija (LM) aprēķinājusi, ka slimību pabalstiem šogad vajadzēs par 18,6 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekš plānots, savukārt vecuma pensijām – par 20,8 miljoniem. Ministrija to skaidro ar jaunpiešķirto pensiju skaita kritumu.

    Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš Madara Fridrihsone
      2019. gada valsts budžets, kuru Saeima galīgajā lasījumā varētu pieņemt šā gada aprīļa sākumā, lielā mērā būs tehnisks – tajā nav iekļauti dažādi priekšvēlēšanu solījumi. Lielākā daļa ministriju paliks bez pieprasītajiem papildu piešķīrumiem, taču arī nodokļi netiks paaugstināti, norādīja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

       

      2019. gada valsts budžeta izdevumi gan būs krietni lielāki nekā aizvadītajā gadā. Taču papildu nauda lielākoties piešķirta, izpildot jau iepriekšējās Saeimas un valdības laikā pieņemtos lēmumus, teica Reirs.

      Tādējādi papildu finansējums – 87 miljoni eiro – šā gada budžetā plānots mediķu algu celšanai; 36 miljoni eiro paredzēti izdienas pabalstiem iekšlietu jomas darbiniekiem; nepilni deviņi miljoni eiro tiesnešu un prokuroru algu paaugstināšanai, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu; seši miljoni eiro valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas nodrošināšanai.

      Finanšu ministrs Jānis ReirsMadara Fridrihsone
        FM norāda, ka finansējums piešķirts atsevišķiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020. gadu.

         

        • Tostarp ir 7,2 miljoni eiro "Moneyval" rekomendāciju izpildei.
        • 2,6 miljoni eiro Diasporas likuma normu īstenošanai.
        • 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.
        • Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darbības pilnveidei atbalstīts finansējums trīs miljonu eiro apmērā.
        • Sabiedriskajiem medijiem papildus plānots piešķirt 765 000 eiro. Tostarp rasts finansējums Latvijas Radio 4 un portāla LSM.lv angļu un krievu valodas versijas darbības nodrošināšanai.
        • Kapacitātes stiprināšanai, vides pieejamības uzlabošanai un drošības sistēmu pilnveidošanai papildus piešķirti 330 000 eiro Valsts kontrolei.
        • 350 000 eiro Satversmes tiesai.
        • 285 000 eiro porokuratūrai.
        • Nepilni 40 000 eiro Tiesībsarga birojam.

        Ministrijas savām prioritātēm atrod 28,5 miljonus eiro

        Sniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, atsevišķas ministrijas, pārskatot un izvērtējot to budžetu iespējas, ir sagatavojušas fiskālo telpu palielinošus pasākumus.

        Tie ir gan ieņēmumus palielinoši, gan izdevumus samazinoši pasākumi, resursus pilnībā vai daļēji paredzot novirzīt savu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

        FM norāda, ka kopā papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem veido 28,5 miljonus eiro:

        • Ārlietu ministrijas prioritāro pasākumu nodrošināšanai, piemēram, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšanai Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai.
        • Baltijas Mediju izcilības centra darbības nodrošināšanai un citiem pasākumiem atbalstīti 1,3 miljoni eiro.
        • Zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, atbalsta nodrošināšanai jaunatnes organizācijām, kā arī sporta, tai skaitā nacionālas nozīmes starptautiskiem pasākumiem, kas izvirzīti kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes, atvēlēti 938 151 eiro.  
        • Zemkopības ministrijas zivju resursu aizsardzības pasākumiem paredzēti 207 723 eiro.
        • Labklājības jomā atbalstīti pasākumi 8,6 miljoni eiro apmērā. 4,8 miljoni eiro plānoti sociālās aprūpes iestādēs strādājošo atalgojuma celšanai. Adopcijas atbalstam piešķirti 927 225 eiro. Īpašas kopšanas pabalsta bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības pilnveidei novirzīti 2,7 miljoni eiro.
        • Tieslietu jomas funkciju un procesu izvērtējumam 0,5 miljoni eiro.
        • Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai atvēlēti 0,5 miljoni eiro, savukārt “Lielās talkas” aktivitātei papildu 40 000 eiro.
        • Veselības ministrijas prioritātei par medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem atvēlēti trīs miljoni eiro. Tāpat paredzēts nodrošināt papildu finansējumu onkoloģijas ārstēšanai no EK budžeta deficīta atkāpes.
        • Atbalstam kultūras, labklājības un citu jomu nevalstiskajām organizācijām paredzēts piešķirt 0,5 miljonus eiro.
        • Savukārt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēts piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai novērstu avārijas situācijas kultūras un veselības nozares iestādēs.
        • Pašvaldībām finansējums nodrošināts pilnvērtīgai funkciju pildīšanai no 1. janvāra, 2019. gadā pieaugot izdevumiem pret 2018. gadu, lai stabili nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās funkcijas, skaidro FM.

        Pedagogu algu celšanai budžetā naudu neparedz

        Tikmēr pedagogiem dotais solījums šogad turpināt algu palielināšanu netiks izpildīts – kārtējam algu pieaugumam nepieciešamos 40 miljonus eiro valdība sola paredzēt vien 2020. gada budžetā.

        Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) vaino iepriekšējo valdību, kas, viņasprāt, lielu daļu ministrijas resursu tērējusi sporta būvēm.

        Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga gan norāda: "Pedagogi jau trūkst šodien, īpaši pirmskolas izglītības jomā, STEM mācību priekšmetos, latviešu valodā un mūzikā, un tā vairs nav tikai mazo novadu problēma. Tā jau ir arī lielo pašvaldību problēma, arī pie salīdzinoši labām algām."

        Arodbiedrība savu centīsies panākt, uzrunājot Saeimas deputātus, kuriem par budžetu būs jāsaka galavārds.

        Finanšu ministrs gan cer, ka deputāti idejas jauniem tēriņiem nesniegs, jo tas vēl vairāk aizkavētu budžeta pieņemšanu.

        KONTEKSTS:

        2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. 2019. gada budžeta aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam.

        Jaunizveidotā Krišjāņa Kariņa valdība budžeta projektu Saeimai plāno iesniegt 8.martā. Ar Saeimas vadību panākta vienošanās, ka budžetu pirmajā lasījumā varētu izskatīt 20. martā, bet otrajā lasījumā to pieņemt 3. aprīlī. Jau nākamājā dienā plānots sākt darbu pie valsts 2020. gada budžeta izstrādes.

        0 komentāri
        Pievienot komentāru
        Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
        Ekonomika
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti