Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vairums graudu šogad derēs tikai lopbarībai

Vairums graudu šogad derēs tikai lopbarībai

Daba šogad lauksaimniekus nav žēlojusi. Latvijā pirmie labības iekūlumi solīja rekordražu, taču visam svītru pārvilka lietavas un plūdi. Daudzviet Latgalē nenovāktie kultūraugu sējumi gājuši bojā, bet tie, ko vēl ir cerības izglābt, piesūkušies ar mitrumu vai sadīguši un būs derīgi tikai lopbarībai. Lai saņemtu kompensācijas par lietavu sagādātajiem postījumiem, zemnieki piesakās platību apsekošanai, kā arī izmanto saulainās dienas, lai nokultu pēdējo labību un sagatavotu zemi ziemāju sējai.

Zemniekiem labības kulšanas sākums ir svētki – tā tas arī bija augusta sākumā, kad Zemgales saimniecībās filmējām pirmos šīs vasaras kulšanas skatus. Nekas neliecināja par dabas stihiju, kas zemniekus piemeklēs jau pēc dažām nedēļām.

Kad sākās lielās lietavas, lielākajā daļā Zemgales graudus novākt izdevās, taču Latgalē labība vēl nebija gatava un nonāca ūdenī. Lietavas un plūdi skāra arī Vidzemi un Kurzemi. Durbes novada "Pīlādžu" saimniecībā novāktie kviešu graudi ir tik mitri, ka tiek nogādāti taisnā ceļā uz kalti.

Kooperatīvā sabiedrība "Durbes grauds" šogad pirms sezonas uzsākšanas atklājusi jaunu pieņemšanas kompleksu 25 000 tonnām graudu. Lielie torņi ar labību diez vai piepildīsies, taču svarīgi, ka dubultojusies kaltēšanas jauda, kas šogad ir īpaši nepieciešama. 

"Ir zināms, ka atlikusī raža būs tikai lopbarībai, jāskatās, vai maz derēs arī tai. Slapjus pieņemam kaltēšanai, izžāvēsim, lai glabājas.

Skatīsimies, kāds ir sadīgušo graudu daudzums, meklēsim pircējus arī tādiem graudiem," stāstīja "Durbes grauda" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Izmaksas par kaltēšanu nav mazas, jo tās prasa daudz enerģijas, un jāsedz pašiem zemniekiem. Nozares eksperti prognozē, ka arī sēklas materiāls vasarāju sējai būs stipri dārgs, jo, ja neizdosies iesēt ziemājus, tukšu zemi jau neatstās - tur pavasarī būs jāsēj vasarāji. "Durbes grauda" biedriem sēkla glabājas noliktavā.

"Daļa sēklu atbērta, daļa uz lauka, pienāks pavasaris, tad būs redzams. Varbūt arī ziemājus iesēs," sprieda kooperatīvās sabiedrības vadītājs.

Taču vēl nav zināms, kas notiks ar iesētajiem ziemājiem, kuri atrodas ūdenī. Lielākā daļa no tiem var arī iznīkt.

"Kopumā Latvija ir atšķirīga. 80% graudi novākti, bet citādi ir Latgalē, Vidzemē, daļā Zemgales. Tur, kur bija spēcīgās lietavas, ir novākti 30 – 40%. Balvu rajonā zemnieki saka, ka graudi sadīguši vārpās, ļoti slikta lopbarība, vai vispār nekas," atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.

Šajās saulainajās dienās zemnieki glābj, kas glābjams. Galvenais – zemi sagatavot rudens sējai, kas daudzviet tomēr nav iespējams, jo ūdens no lauka nepazūd vai pazūd ļoti lēni.

"Viss ir aizkavējies, visā Latvijā zemnieki cenšas to darīt; lai arī kā, pavasarī tiks sagatavoti sēklu lauki, kas tiks apsēti," piebilda Cimermanis.

Lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši sējumi un siens, līdz 2.oktobrim vēl var pieteikties platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vai Lauku atbalsta dienesta reģionālajās iestādēs. Līdz ceturtdienai, 28.septembrim, saņemts jau  vairāk nekā 1 500 pieteikumu.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti