Eiropas Investīciju banka pēdējos piecos gados investējusi Eiropas Savienībā vairāk nekā 300 miljardus un Latvijā vairāk nekā 400 miljonus. Kad raugāties uz projektiem, kur investēt, kāds ir redzējums? Kādu Eiropu jūs palīdzat celt?
Es mēdzu teikt, ka mēs esam labo ziņu banka un zināmā veidā nodarbojamies ar labām lietām. Pamatā investējam četros virzienos – mazos un vidējos uzņēmumos, infrastruktūrā, inovācijā un klimata problēmjautājumos. Esam lielākā starptautiskā banka – desmit reizes lielāka par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un trīs reizes lielāka par Pasaules Banku. Mūsu galvenais mērķis ir palīdzēt Eiropas izaugsmei un darba vietu radīšanai. To esam darījuši pēdējos sešdesmit gadus.
Labo ziņu banka sliktu ziņu laikmetā. Mūsu Eiropas daļā arvien lielāks satraukums ir par naudas atmazgāšanas problēmām, kas saistīts pat ar bankām, kuras uzskatījām par tīru finanšu paraugu, piemēram, "Swedbank" un "Danske Bank" nesenie skandāli. Kā jūs raugāties uz šīm problēmām – kāda ir to sakne un kā tās var atrisināt?
Es uz to raugos divos līmeņos. Mikrolīmenī – vai banku uzraugi veic Eiropas mēroga izmeklēšanu. Mēs šo procesu novērojam un rūpīgi tam sekojam, kā arī netiesājam, pirms nav bijis spriedums. Un, protams, raugāmies no savas perspektīvas, cik tas var ietekmēt mūs. Otrkārt, raugāmies uz to daudz plašākā kontekstā. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), piemēram, sākusi labas iniciatīvas, ko dēvējam par “Beps”, kur tiek skatīti dažādi krāpniecības gadījumi. Un es arī personīgi ticu, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību mums būs labāka iespēja finanšu sektoru padarīt atklātāku. Taču vienmēr būs zināms skaits slikto puišu, kas dara sliktas lietas. Dažreiz tās notiek kļūmju dēļ, kad bankas pašas nezina, kas notiek, citreiz tas tiek darīts mērķtiecīgi un ļaunprātīgi, un tas, protams, ir mirklis, kad bankas ir jātiesā.
Kā jūs esat gatavi rīkoties ar, teiksim tā, sliktiem spēlētājiem, kur jūsu finansējums sasaistījies ar korupcijas skandāliem, kā tas pašlaik noticis Rīgā. Paredzat un esat gatavi pielietot iespēju pieprasīt atpakaļ finansējumu, un kas ir šīs vizītes galvenais mērķis?
Mums, protams, ir ļoti strikti korporatīvās pārvaldības noteikumi, prasības un riska kontrole. Mēs ļoti strikti pārbaudām uzticamību un sekojam likumam. Tikai viens piemērs – mums ir zemākais ieņēmumus nenesošo aizdevumu procents pasaulē – 0,3%. Tā kā tad, kad mēs ejam cauri projektiem, izskatām tos ļoti uzmanīgi. To visu pārskata finanšu eksperti, ekonomisti, juristi, riska menedžeri, inženieri un tā tālāk. Pašlaik mūsu finansiālā iesaistīšanās Latvijā ir aptuveni miljards eiro, un, protams, kad ir kādi projekti, kur pamanām, ka aizņēmējs nespēlē pēc noteikumiem, mēs iejaucamies. Taču reizē mēs esam ļoti piesardzīgi un uzmanīgi ar lēmumu pieņemšanu, pirms saprotam, kas tad ir noticis. Redzēsim, kā situācija attīstīsies. Jā, redzam, ka ir daži projekti, kas pašlaik ir problemātiski, taču cerēsim, ka izdosies rast risinājumus.
Vai varat nosaukt šos projektus?
Es šajās dienās esmu piesardzīgs baņķieris, ne vairs politiķis.
Paldies par interviju!
Paldies!
