Jāatgādina, ka Kremlis grib, lai gāzes importētāji Eiropā savus eiro un dolārus ieskaita kontā “Gazprombank”, kas ir Šveices “Gazprom” tirdzniecības filiāle, un pēc tam tos pārvērš rubļos otrā kontā Krievijā. Ja Krievijas gāzes pircēji Eiropā varētu saņemt apstiprinājumu par veikto samaksu pirms jebkādas konvertēšanas rubļos, tad sankcijas nebūtu pārkāptas.
Tomēr interpretācija atšķiras, un Eiropas Komisija nu apstiprināja, ka jebkurš mēģinājums Krievijā pārvērst skaidru naudu rubļos būtu "sankciju apiešana", jo darījumā būtu iesaistīta Krievijas centrālā banka.
“Mūsu ieteikums ir ļoti skaidrs – maksāt rubļos, ja tas nav paredzēts līgumā, ir mūsu sankciju pārkāpums. Apmēram 97% no visiem līgumiem ir specifiski pateikts – maksājumi jāveic eiro vai dolāros. Tāpēc ir ļoti skaidrs – uzņēmumi ar šādiem līgumiem nedrīkstētu pakļauties Krievijas prasībām. Tas būtu sankciju pārkāpums un liels risks uzņēmumiem,” norādīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Tiesa, tirgū nav vienprātības par to, kā var maksāt Krievijai, nepārkāpjot sankcijas.
“Financial Times” vēsta, ka divi no lielākajiem Krievijas gāzes importētājiem – Vācijas “Uniper” un Vīnē bāzētā “OMV” – būtu gatavi “Gazprom” maksāt eiro, kas tiks konvertēti rubļos, tā apmierinot Kremļa prasību, lai visi darījumi tiktu veikti Krievijas valūtā. Šo mehānismu plānojot izmantot arī gāzes importētāji Ungārijā un Slovākijā.
Jautājums gan ir par to, kas būs nākamās valstis, kam Krievija atslēgs gāzi. Analītiķi ir vienisprātis, ka tā nebūs Vācija un Itālija, kas ir lielākie Krievijas gāzes pircēji Eiropā.
“Krieviem naftas, ogļu un gāzes piegādes pārtraukšana nozīmē nokļūšanu ļoti, ļoti sarežģītā situācijā, lai tādu ilgstoši uzturētu. Iesaistītie daudzumi atšķiras – gāzes krāna aizgriešana uz Poliju nav kā gāzes nogriešana Vācijai vai Itālijai. Jārēķinās – ja krievi paši vai eiropiešu koalīcija vienpusēji nolemtu pārtraukt piegādes, krievi zaudētu aptuveni divus miljardus eiro dienā. Bez šiem Eiropas dolāriem Krievijā mēs sāktu redzēt rindas pie bankām, cilvēki iepirktu vairāk pārtiku – viņiem varētu kļūt ļoti grūti,” norādīja fonda “ENI-Enrico Mattei” direktors Alesandro Lanza.
Kā atgādināja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Vācija tam vēl nav gatava. Tiek strādāts, lai atteiktos no Krievijas oglēm līdz rudenim, bet atteikšanās no Krievijas gāzes prasīs vairāk laika, jo Vācijai vispirms ir jābūvē šķidrinātās dabasgāzes termināļi, kas pirktu gāzi no citiem piegādātājiem.
KONTEKSTS:
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra norāda, ka 2021. gadā Eiropas Savienība no Krievijas importēja 155 miljardus kubikmetru gāzes, kas veido 45% no kopējā gāzes importa.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktualizēts jautājums par atkarības mazināšanu no Krievijas energoresursiem Eiropā.
Tikmēr Krievija pieprasījusi Eiropas valstīm norēķinātie par piegādāto gāzi rubļos. Bet Polijai un un Bulgārijai, kas atteikušās maksāt par gāzi rubļos, "Gazprom" nolēma pārtraukt piegādāt gāzi.
