Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre stāstīja, ka 29. aprīlī apstiprināts fizisko personu, bet 5. maijā – juridisko personu moratorijs. Līdz ar to bankas apņemas atlikt aizdevumu pamatsummas maksājumus uz vēl garāku termiņu nekā līdz šim.
Fiziskām personām par kredīta pagarināšanu nebūs jāmaksā, juridiskām personām būs jāsedz minimālās komisijas maksas.
"Mēs esam vienojušies par maksimālajiem termiņiem, uz ko var atlikt pamatsummas atmaksu. Tad klients vēršas pie savas bankas, kura ir pievienojusies moratorijam, un lūdz šo pamatsummu atlikt. Juridiskām personām termiņš ir līdz sešiem mēnešiem – tas ir maksimālais termiņš. Fiziskām personām hipotekāros kredītus var atlikt līdz 12 mēnešiem. Ja mēs runājam par līzingiem un patēriņa kredītiem, termiņš gan fiziskām, gan juridiskām personām ir līdz sešiem mēnešiem. Moratorijam ir savi noteikumi, piemēram, juridiskām personām ir noteikts maksimālais saistību apjoms pieci miljoni.
Moratorija ietvaros līgumi netiek pārskatīti individuāli, lai tas būtu maksimāli ērti un ātri abām pusēm," klāstīja Bajāre.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa banku gatavību atlikt pamatsummas maksājumus uz garāku termiņu vērtēja pozitīvi.
"Bankām jau arī tos uzņēmumus vajag, lai klienti pēc tam kreditējas un aizņemas līdzekļus, kad to darbība atjaunojas. Es teiktu, ka šie soļi ir loģiski un pareizi. Jāskatās, kā tā situācija attīstās. Nav zināms, vai pēc sešiem mēnešiem tie uzņēmumi atgriezīsies pilnasinīgā darbībā, bet seši mēneši ir labs starta periods," atzina LTRK pārstāve.
Moratorija nosacījumi attieksies uz uzņēmumiem, kuriem nav bijis būtisku kavējumu – vairāk nekā 30 dienas, tie nav pasludināti par maksātnespējīgiem, nav iesnieguši bankrota pieteikumu un viņiem pērn bijis pozitīvs pašu kapitāls.
No uzņēmēju puses dzirdēti dažādi viedokļi par banku izpratni un pretimnākšanu.
"Mēs arī saņemam dažādus signālus – gan pozitīvus, gan negatīvus. Bet tās ir divu pušu darījumu attiecības. Jāsaprot, ka banku piedāvātais moratorijs attiecas uz tiem uzņēmumiem, kas atbilstīgi pildījuši savas saistības, ievērojuši termiņus.
Tātad uzņēmumi, kam jau pirms 12. marta ir bijušas problēmas, atbalstu nevarēs saņemt.
Līdz ar to būs gan apmierinātie, gan neapmierinātie," norādīja Zariņa.
Uzņēmumu "Primekss" īpašnieks Jānis Ošlejs stāstīja, ka uzņēmumam šobrīd nav lielu kredītu, kuru pamatsummas maksājumus vajadzētu pagarināt. Bet apgrozāmos līdzekļus uzņēmums plāno piesaistīt finanšu institūcijā "Altum".
"Mans vērojums ir, ka bankas šajā krīzē ir daudz atsaucīgākas nekā iepriekšējā krīzē, 2008. gadā.
Ja Latvijas banku kopējo finansiālo stāvokli salīdzina ar Eiropas vidējo, tad var redzēt, ka Latvijas bankām ir daudz vairāk kapitāla, daudz vairāk neizmantotu, lieku līdzekļu un daudz vairāk rezervju izveidots. Tas lielākoties ir tādēļ, ka bankas pēdējos gados ir ļoti maz kreditējušas. Līdz ar to tām ir līdzekļi, lai varētu atlikt procentu vai pamatsummas maksājumus un šādā veidā palīdzēt uzņēmumiem. Piemēram, viesnīcām un restorāniem ir ļoti svarīgas šādas kredītbrīvdienas un moratorijs. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka maksātnespējas nozare Latvijā ir ļoti nesakārtota un sliktā stāvoklī. Uzņēmumi nedrīkst nonākt maksātnespējas administratoru nagos, jo tad viņi tiek izlaupīti. Banku pienākums ir šobrīd strādāt kopā ar īpašniekiem un atrast veidus, kā šie maksājumi tiek atlikti līdz brīdim, kad uzņēmumi atsāk savu darbību. Tad, kad krīze beigsies, uzņēmumi varēs atdod naudu, veidot budžetu ar pārpalikumu. Investēs naudu, nevis tērēs, un veidos drošu rezervi nākošajai krīzei," norādīja Ošlejs.
Par gatavību pievienoties moratorijam paziņojušas "Swedbank", "SEB banka", "Luminor", "Citadele", "Altum", "BlueOrange Bank" un citas. Banku klientiem moratorijam jāpiesakās līdz 12. jūnijam. Sīkāka informācija par fizisko un juridisko personu moratoriju atrodama Finanšu nozares asociācijas mājaslapā.
