Neatbilstība kases sistēmā “Mārtiņa beķerejā”, kura uzņēmuma nosaukums ir “Pērse-L.L.K.”, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatēja 2016.gada sākumā. Uzņēmumam piemēroja sodu 4000 eiro un konfiscēja divus kases aparātus.
“Mārtiņa beķereja” sodu pārsūdzēja, tomēr līdz pat galējai instancei tiesa atzina to par pamatotu. Vienīgi to samazināja no 4000 uz 3000 eiro, pamatojot ar to, ka iepriekš uzņēmums par finanšu pārkāpumiem nav bijis sodīts.
Līdz pat plašu rezonansi guvušajām ziņām par policijas vēršanos pret firmu “Vairāk saules” šis sods “Mārtiņa beķerejai” plašākai publikai bija palicis nepamanīts. Pirmo reizi ziņas par to izskanēja pagājušās nedēļas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”.
Uzņēmuma “Vairāk saules” līdzīpašnieks Endijs Bērziņš raidījumā skaidroja, ka Mārtiņš Kalniņš ir “tikai mūsu akcionārs”, un, lai gan viņš ir lielākais akcionārs, “es saprotu, kā velkas šīs paralēles, mēs vienmēr esam bijuši ārkārtīgi nodalīti”.
“Viņš nekad nav runājis par savu finansiālo situāciju,” sacīja Bērziņš.
Pirmajā dienā pēc “Vairāk saules” kratīšanām Mārtiņš Kalniņš preses konferencē bija galvenais runasvīrs, aizstāvot restorāna tīkla nevainīgumu. Tomēr par uzņēmumu, kur viņš ir 100% īpašnieks un kuram tiesa jau piemērojusi sodu, viņš intervijai ar Latvijas Televīziju nepiekrita.
Sarunai tika deleģēts viņa advokāts Armands Rasa. Viņš skaidroja, ka lieta izriet no kāda Valsts ieņēmumu dienesta akcijas laikā iesniegta čeka, lai to pārbaudītu. Turklāt neatbilstība tajā esot bijusi tikai 96 centi.
Advokāts noliedza, ka sods ir nevis 96 centu dēļ, bet gan kases aparātu darbības dēļ, sakot: “Redziet, no vienas puses jā, no otras - nē. Jo ja jums būtu pieeja visiem tiem materiāliem, jūs secinātu, ka nekā cita nav”.
Pēc Rasas teiktā čeks esot bijis viltots, taču Valsts ieņēmumu dienests un tiesa šādu iespējamo kaitniecību neesot ņēmusi vērā.
“Ikviens pircējs, nelabvēlis vai aizvainots bijušais darbinieks, ja viņam ir piekļuve tādas pašas konfigurācijas kases aparātam, var konfigurēt savu kases aparātu, uztaisīt čeku – nepareizu – ar tādiem pašiem numuriem, rekvizītiem, datumiem, mazāku summu, iemest VID kastītē, VID pārbaudīs viņu, nezinot, vai tas ir īsts vai neīsts,” klāstīja Rasa.
Valsts ieņēmumu dienestā norādīja - lai varētu runāt par kādu uzņēmumu publiski, tam jāsaņem attiecīgā uzņēmuma atļauja. Atšķirībā no “Vairāk saules”, no kura pēc LTV lūguma šādu atļauju VID saņēma, par “Mārtiņa beķereju” tās īpašnieks Mārtiņš Kalniņš tādu nav piekritis sniegt.
Līdz ar to VID iespējas par šo gadījumu izteikties ir ierobežotas. VID neatklāja arī to, vai tajā pēc tam ir bijušas citas pārbaudes.
“Mēs, protams, nevaram runāt par konkrēto uzņēmumu, jo to mums liedz likums, bet mēs cenšamies, tad kad veicam pārbaudes, pēc kāda laika apskatīties, kas notiek tajos uzņēmumos,” norādīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Par šo pašu lietu joprojām aktuāla ir vēl viena tiesvedība. Pirmā, kas noslēgusies, bija pret uzņēmu, bet otrā, kas turpinās – pret tā valdi. Pirmajā instancē arī tā zaudēta. Sākotnēji neizdevās to pārsūdzēt, iesaistīta pat Satversmes tiesa, un nu, visdrīzāk piektdien, par to gaidāms tiesas lēmums.
KONTEKSTS:
12.jūnijā Valsts policija veikusi 34 kratīšanas restorānu tīkla “Vairāk saules” sešās ēdināšanas vietās, ražošanas cehā, uzņēmuma birojā, kā arī pie fiziskām personām, kas saistītas ar uzņēmumu. Tāpat tika aizturēti četri cilvēki.
Policijai ir aizdomas par krāpšanos ar kases aparātiem restorānos “Vairāk saules” kopš 2016.gada, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi.
Restorāna īpašnieki un kases aparātu piegādātāji noliedz aizdomas, jo aparātus iepriekš pārbaudīja VID un eksperti. Īpašnieki un nozares asociācija pārmet policijai pārāk asu rīcību, kuras dēļ uzņēmums ciešot zaudējumus.
