„Likums saka – ja vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, uzturēšanās atļauja ir anulēta,” stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze, komentējot to, kas notiks ar termiņuzturēšanās atļaujām, kas trešo valstu pilsoņiem izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumiem „ABLV Bank”.
Atbilstoši svaigākajiem publiski pieejamajiem datiem, balstoties uz Imigrācijas likuma normu, kas dod tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļaujas par subordinētiem ieguldījumiem Latvijā reģistrētās kredītiestādēs, šādas atļaujas ir izsniegtas teju 500 trešo valstu pilsoņiem – ieguldītājiem un viņu ģimenes locekļiem. Viņu vidū ir vairāk nekā 70 „ABLV Bank” ieguldītāju.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) Latvijas Radio pauda, ka, viņaprāt, visas šiem cilvēkiem izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas būtu anulējamas. „Ir īstais brīdis pienācis izmantot tos resursus, kurus valdība piešķīra Drošības policijai, papildinot štata vietas, lai veiktu revīzijas par tiem lēmumiem un ieguldījumiem, uz kuriem pamatojoties tika piešķirtas šīs uzturēšanās atļaujas. Ir jārevidē un jāskatās, vai šis pamats joprojām eksistē, un
tad jau arī juristiem ir jāiesaistās, vai juridiski ir iespējams atņemt šādu uzturēšanās atļauju,” norāda Latkovskis.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau iepriekš saskārusies ar situāciju, kad bankas problēmu dēļ nākas anulēt tās ieguldītājiem izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas. Tas noticis pēc „Latvijas Krājbankas” maksātnespējas pasludināšanas.
Termiņuzturēšanās atļauju anulēšana „ABLV Bank” ieguldītājiem gan varētu aizņemt kādu laiku. „Šiem ieguldītājiem, katru gadu nākot pie mums reģistrēt savu uzturēšanās atļauju, ir jānes izziņa no bankas, ka viņam joprojām šīs pakārtotās saistības ir. Ja tādu nav, mēs atļauju nereģistrējam un to anulējam,” stāsta PMLP pārstāve Maira Roze.
Atbilstoši likumam termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā varēja saņemt tie trešo valstu pilsoņi, kas Latvijā reģistrētā bankā ieguldījuši vismaz 280 tūkstošus eiro. Šo likuma normu lielākoties izmantojuši Krievijas pilsoņi.
